Straumēni

“Straumēni” ir ticības dziesma. Te dzied simtiem pārliecību. Debesu čurkstes, Lielupes straumes, nabagie un bagātie te savu pārliecību saved vienā svinīgā kopu ziņā.
Kas tā ziņa?
Dzīves ziņa. Nemainības baušļi. Saules grieži. Aprites svinīgums. Cilvēku gaitas cildenums, svēts darba rituāls, lūgšana, paļaušanās. Tas visprecīzāk – paļaušanās, paļāvība mūžos iestrādātai kārtībai. Iestrāde. Mūsu tautai tik zināmā.
Vēl ticīgāki lielumi. Mūžība par Lielupi. Dievs liepā. Piena Ceļš pār debesīm.
Un no augsta skatu punkta – mājas.
Šī ir ticības dziesma. Jo mājudziesma. Varoņi aiziet un pazūd karos un cerībā. Varoņi aiziet pasaulē. Mājās paliek piederīgie.
Imants Ziedonis

Var jautāt: vai “Straumēni” vajadzīgi šodienas Latvijai? Ir dzirdēts daudz – grāmatā rakstītais novecojis, tā Latvija vairs nepastāv… Bet – “Straumēnu” ideālā Latvija nepastāvēja arī poēmas sarakstīšanas laikā – pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Iespējams, tā nav pastāvējusi nekad. Ideālā Latvija jau nevar būt ikdiena.
“Straumēnos” dzejnieks Edvarts Virza nosauca vārdā ideālās Latvijas morālās vērtības. Gadsimtiem ilgi Darbs, Mājas un Gods ir bijuši pamati, uz kuriem būvēta Latvija. Tāpēc mums būt latviešiem, lai šos vārdus izrunātu un piepildītu. Latviskums ir Zemes un Debesu saskaņa.
“Straumēnos” ir gana spēka, lai mazinātu Latvijas naidnieku spļauto indi.
“Straumēnos” ir spēks, kas balsta latvisko pašcieņu. “Straumēnos” paustais dod pamatu stalti stāvēt gan šodien, gan nākotnē.
Diāna Jance, Edvarta Virzas muzeja “Billītes” vadītāja

Oskara Norīša ilustrācijas no 1942. gada apgāda "Zelta ābele" izdevuma.
Grāmatas teksts sagatavots pēc 2015. gada Apgāda Zvaigzne ABC izdevuma.