Vilkaču mantiniece

Romānam “Vilkaču mantiniece” ir skandināvu un latviešu literatūrā tradicionāls sižets par zemnieku sētas ikdienu, dabu tās mūžīgajā ritējumā, cilvēkiem ar dramatiskiem likteņiem un to rakstura savādībām. Romāna galvenā varone ir skaistā, gudrā un stiprā Alīne Salna. Romāna darbība norisinās 19. gadsimtā, taču tēlotā atmosfēra liek lasītājam domāt par daudz senākiem laikiem. Tas ir psiholoģiskais romāns, bet netrūkst arī dēkainības elementu.
Starp divām zemnieku sētām – Dievlodziņiem un Vilkačiem – valda ļoti naidīgas attiecības. Naida cēlonis ir skaudība. Bet Alīnē ieskatās Dievlodziņu dēls Andrejs, un uzplaukst abpusēja mīlestība. Tikai tad, kad viss gadu simtiem krātais un veidotais ir sadedzis gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, Alīne ar Andreju kopīgi var sākt jaunu dzīvi bez skaudības un naida. Tas ir viens no skaistajiem vēstījumiem par divu jaunu cilvēku sarežģīto ceļu uz sapratni un mīlestību, pārvarot divu dzimtu naidu.
Tā kā teksts ieskanas gan senā valodiskā ietērpā, gan pārdomātos, lakoniski konkrētos un spraigos teikumos, sev interesantu lasāmvielu atradīs dažādi lasītāji. Romāns valdzina ar seno laiku burvības tēlojumu. Civilizācijas neskarta daba, dziļas cilvēciskas kaislības, ticējumu nozīme sadzīvē, pagāniskas izdarības, vecu zintnieku dzīves gudrība – vērtības, ko novērtē mūsdienu lasītājs.