Mīlestība, dzīvība, mūžība. Dzeja

Andrejs Eglītis (1912–2006) ir spilgta personība latviešu dzejā. Mūža lielāko daļu pavadījis emigrācijā. Dzejnieka dzīves pamatvērtības ir Latvija, tās valstiskums, latviešu tauta un valoda. Tieši tādēļ viņa dzeja ir tik patiesa, tēvzemes mīlestības, sāpju un ciešanu, protesta un ticības caurstrāvota. Īpaša vieta ne vien Andreja Eglīša daiļradē, bet arī visā latviešu dzejā ir Lūcijas Garūtas komponētās kantātes “Dievs, Tava zeme deg!” (1943) tekstam.

Dzejnieks ir apgalvojis: “Visa mana dzeja veltīta tikai Tēvzemei. Visas manas uzrakstītās grāmatas ir manas dzimtās zemes cildinājums.” Viņa sacīto apliecina arī šī dzejas izlase. Tajā izvēlēti dzejoļi no krājumiem “Zelta vālodze” (1939), “Varavīksna” (1939), “Nīcība” (1942), “Uz vairoga” (1945), “Nesaule” (1953), “Otranto”(1956), “Lāsts”(1961), “Audiet mani karogā sarkanbaltsarkanā (1961), “Caur daudzām zemju zemēm, caur daudzām debesīm” (1982), “Tauta manas mājas”(1993), “Sila priede”(2001) un kantātes “Dievs, Tava zeme deg!” teksts (1943).