Asinis uz dzintara

Par to, kā mūsu tālie senči jeb pirmbalti nonāca līdz Baltijas jūrai, vēstures grāmatās parasti ir tikai dažas rindkopas. Bet patiesībā tas bija viens no lielākajiem un mīklainākajiem notikumiem cilvēces vēsturē.
Kopā ar grāmatas varoņiem mēs kļūstam par lieciniekiem, kā sentautas no Donas krastiem atnāca dzīvot pie Baltijas jūras.

Romāna “Ceļojums uz nezināmo zemi” pirmā grāmata “Melnais akmens” vēsta par to, kā sākās šis ceļš. Gaitas turpinās romāna otrajā grāmatā “Bēgšana no čūsku valstības” – baltu tālie senči nonāk tagadējā Baltkrievijas teritorijā.

Trešajā grāmatā “Asinis uz dzintara” galvenais varonis virsaiša dēls Ulriķis spiests kāpt laivā kopā ar mežonīgiem, dzīvē daudz redzējušiem vīriem, kas ved uz Romu dzintaru. Tālajā, noslēpumainajā Karnuntā nonāk tikai trīs no viņiem. Bet arī tur puisim ilgi palikt nav lemts. Līst asinis, nokrāsojot dzintaru tumši sarkanu.

Kad Ulriķis beidzot sasniedz kuršu krastu, izrādās – cilts nonākusi krustcelēs. Tai jāizvēlas: doties uz dienvidiem un kļūt par daļu no kādas varenākas tautas vai iet uz ziemeļiem pretī nezināmajam, toties saglabājot savu neatkarību, savus dievus un senču tradīcijas. Tāds ir jautājums, uz kuru jaunajam kuršu ķoniņam tagad jāatrod atbilde.

Grāmatas ilustrators ir Emīls Mozga.