Aste, ko luncināt. Garstāsts

Māra Runguļa jauniešiem veltītais garstāsts. Viņu dzīves problēmas – skola, attiecības ar vienaudžiem un vecākiem, mīlestība utt. – jau skatītas rakstnieka darbos Sirsniņsalas, Avenes, Divdabis un Stulbcepure. Tiem pievienojas Aste, ko luncināt.

– Es galīgi nesaprotu, kas patīk meitenēm. Ko viņas vēlas? – Gunārs pats sev par pārsteigumu atzinās, bet varbūt tikai tāpēc, ka līdzās bija Agnese.
– Tu domā kādu konkrētu meiteni vai vispār? – Agnese piesardzīgi apjautājās.
– Vispār. – Viņš pēdējās dienās centās vairs nedomāt par to konkrēto meiteni, kura viņam bija sagādājusi tik daudz pārdzīvojumu. Protams, ne katru reizi tas izdevās.
– Meitenēm patīk, ja viņas ievēro, patīk, ja ieklausās tajā, ko viņas saka... – Agnese aizdomājās.
– Vai arī tad, ja vienu reizi viņas saka vienu, bet otru reizi pavisam kaut ko citu?
– Arī tad! – Agnese iesmējās. – Tad vēl jo vairāk.

„Kāpēc es rakstīju šo stāstu?
Tāpēc, ka laiks, kurā dzīvoja, satikās, mīlēja un mīlējās jaunieši sešdesmitajos gados, tik ļoti atšķiras no mūsdienām, ka tagad daudziem tas varētu likties arī izdomāts... Tāpat kā toreizējo vidusskolnieku naivums un par katru cenu tiekšanās pēc romantikas.
Un šis – ar liekulību un meliem piesātinātais – laiks iespaidoja arī manu varoņu Gunāra, Gunas un Agneses spēju būt godīgiem pašiem pret sevi, kā arī, protams, viņu savstarpējās attiecības, kas šajā grāmatā ir priekšplānā.”
Māris Rungulis