Atbalss

Gadu desmitiem ilgi bija viens vārds, kuru izrunāju ar grūtībām. Mans ķermenis uz to reaģēja tā, it kā būtu saskāries ar uguni. Ar šo vārdu mani varēja teju iznīcināt. Tas spiedās kaklā, nespēdams būt.
Vārds, kas lielākajai daļai šķiet pavisam vienkāršs. Varbūt anatomisks, varbūt fizioloģisks. Muzikāls, samtains, dobjš, spalgs, pievilcīgs, patīkams, glāstošs, nomierinošs.
Vārds, kuru nespēju dabūt pār lūpām. Kuru ilgi nevarēju pat uzrakstīt.
Balss.

Grāmata “Atbalss” uzrunās katru, kurš jebkad pieredzējis nedrošību un šaubas par sevi, un iedvesmos sevis pieņemšanas un izaugsmes ceļam.
Šis ir autobiogrāfisks stāsts par cīņu ar slimību, kas Ingūnu šķietami padara atšķirīgu no citiem. Autore drosmīgi, skaudri un atklāti dalās pieredzē par to, kā uzveikt jau agrā bērnībā iemantotās bailes no neveiksmes un uzdrīkstēties dzīvot pilnskanīgi. Atslēga uz pašizpratni izrādās apzinātās elpošanas tehnikas apgūšana.

Ingūna Veide (1977) ir apzinātas elpošanas pasniedzēja.
Mīl doties garos pārgājienos un mesties arvien jaunos izaicinājumos. Iecienījusi aukstumpeldes, kuras ir mainījušas viņas skatījumu uz daudziem dzīves laikā iegūtajiem “nevaru”.
“Nekad nevar zināt, cik gara ir dzīve, tāpēc mācos no mirkļiem. Tie nemelo,” tā Ingūna.