Aušvicas tetovētājs

Hetere Morisa ir dzimusi Jaunzēlandē un, kā pati atklāj savā mājaslapā, pirms viņa satika Lali Sokolovu, ir ieguvusi maģistra grādu Politikas zinātnē un mācījusies vairākos profesionālos scenāriju rakstības kursos. “Aušvicas tetovētājs”, viņas debijas romāns, pirmo reizi tika publicēts 2018. gadā; tā izdošanas tiesības ir ieguvuši jau vairāk nekā 50 valstu izdevēji, un tas pārdots vairāk nekā 3 miljonos eksemplāru.

Lali Sokolovs vienmēr ir eleganti tērpies un sieviešu ieredzēts, īsts sieviešu mīlulis, un... arī ebrejs.
Transportēšanas laikā no Slovākijas uz Aušvicu Lali izceļas citu gūstekņu vidū. Arī nometnē pie viņa vēršas pēc padoma, viņš tiek pamanīts un norīkots priviliģētā amatā par tetovētāju, Tätowierer, kuram jāiezīmē nelaimes biedri. Starp tiem ir arī Gita, jauna sieviete, kura nolaupa Lali sirdi jau pirmajā saskatīšanās reizē... Un Lali dzīvei rodas jauns mērķis: viņš izmanto sava amata sniegtās priekšrocības, lai izdzīvotu pats, izglābtu Gitu un palīdzētu citiem.

Šī cerību un mīlestības piesātinātā romāna pamatā ir rakstnieces Heteres Morisas sarunas ar Ludvigu (Lali) Sokolovu, holokaustā izdzīvojušo, Aušvicas–Birkenavas tetovētāju.

No angļu valodas tulkojusi Zane Rozenberga.

“Aušvicas tetovētājs” ir neparasts dokuments, kas nācis klajā vairāk nekā septiņdesmit gadu pēc notikumiem, kuri tajā aprakstīti, un atgādina mums, cik daudz stāstu vienmēr paliks neizstāstīti. Tas mums atgādina, ka ikviens no neiedomājami lielā holokausta upuru skaita ir bijis indivīds ar savu neatkārtojamo dzīvesstāstu... Un arī šis vēstījums ir neparasts pat pēc holokausta stāstu standartiem – pārmaiņus aizkustinošs, konfrontējošs un pacilājošs un, protams, paver vēl vienu logu uz cilvēces vēstures baisākajiem notikumiem. Hetere Morisa atklāj Lali stāstu ar cieņu un atturību, neļaudama nedz pašas balsij iejaukties tajā, nedz mīlas stāstam ņemt virsroku pār plašāko kontekstu – cilvēku pārvietošanu, morālajām traumām un izdzīvošanu. Šis ir stāsts par cilvēka uzvedības galējībām, kas eksistē viena otrai līdzās: aukstasinīga brutalitāte līdzās impulsīvai un pašaizliedzīgai rīcībai mīlestības vārdā. Grūti iedomāties kādu, kuru šie notikumi neinteresētu un nesaviļņotu. Iesaku izlasīt šo grāmatu ikvienam, vienalga, vai viņš ir lasījis simt stāstu par holokaustu vai nav lasījis nevienu.
Greiems Simsions, romāna “Projekts “Rozija”” autors

Šis ir daiļliteratūras sacerējums, kura pamatā likta bijušā Aušvicas gūstekņa nepastarpināta liecība; šis nav autoritatīvs materiāls par holokausta notikumiem. Ir daudz aprakstu, kuros šīs baisās vēstures fakti dokumentēti daudz sīkāk, nekā tas iespējams romānā, un es iesaku ieinteresētajiem lasītājiem tos uzmeklēt. Savā Aušvicas–Birkenavas laikā Lali satika daudz vairāk sargu un gūstekņu, nekā aprakstīts šajās lappusēs; dažos gadījumos esmu radījusi tēlus, kuri pārstāv vairāk nekā vienu indivīdu, kā arī vienkāršojusi atsevišķas norises. Kaut gan dažas šeit atainotās tikšanās un sarunas ir izdomātas, galvenajos vilcienos stāsta notikumi, protams, ir aprakstīti atbilstoši īstenībai, un informācija, kas pasniegta kā fakti, ir izpētīta un pārbaudīta.
Hetere Morisa