Divpadsmit krēsli. Necenzēts romāna variants ar komentāriem

Romāna autoru smalkā ironija, humors un dzirkstošā asprātība, ar kādu viņi radījuši tālaika dzīves neticamās nejaušības un bezjēdzības Krievijā, mietpilsonību un birokrātiju, nebija glaimojošs padomju varai. Saistošais sižets – divu avantūrisku vīru dzīšanās pēc krēslā noslēptām dārglietām – ir bijis pamatā arī vairākām veiksmīgām ekranizācijām, kas darījušas neaizmirstamus gan spilgtos, izteiksmīgos tēlus, gan viņu trāpīgos, aforismiem līdzīgos izteicienus.
Palīdzība slīcējiem ir pašu slīcēju rokās.
Varbūt tu vēl gribi atslēgas no dzīvokļa, kur atrodas nauda?
Sēde turpinās! Ledus ir sakustējies, zvērināto piesēdētāju kungi!
Šis vīrietis mīlēja un cieta. Viņš mīlēja naudu un cieta no tās trūkuma.
"Divpadsmit krēslu" radīšanas vēsturē izdoma gandrīz nesaraujami savijusies ar faktiem, patiesi notikumi – ar mistifikācijām.
1927. gada vasarā divi novadnieki no Odesas Fainzilbergs (Ilfs) un Jevgeņijs Katajevs (Petrovs), tajā laikā kļuvuši par Maskavas žurnālistiem, kopīgi sāka rakstīt lielu satīrisku romānu. Sižetu un kopīgā darba ideju viņiem bija ieteicis Petrova brālis un Ilfa draugs Valentīns Katajevs, kas bija ieguvis pazīstama literāta slavu. Jaunie autori strādāja, spēkus nežēlodami, un 1928. gada janvārī grāmatau pabeidza. Romānu tūlīt pat nodrukāja žurnālā, un autori drīz kļuva slaveni. "Divpadsmit krēslus" pasludināja par padomju literatūras klasiku, un grāmatas autori ieguva pasaules slavu. Šis stāsts drīzāk atgādina nevis reālus notikumus, bat gan seno pasaku par Pelnrušķīti. Patiesībā viss nemaz nebija tik vienkārši...
Padomju cenzūra šo grāmatu ir "tīrījusi" trīsdesmit gadus. Jaunu romāna izdevumu sagatavošanas procesā no manuskripta pamazām tika izsvītroti politiskie joki un dzēlīgas parodijas par ievērojamiem rakstniekiem un režisoriem.
Pirmā pilnā izdevuma rekonstrukcijai izmantoti arhīva materiāli. Grāmata kļuvusi gandrīz par trešdaļu biezāka. Romānā aprakstītā sadzīve, vēsture, politika, literārie strīdi sīki paskaidroti komentāros.

No krievu valodas tulkojis Alberts Jansons
Papildinājumus un komentārus tulkojusi Gunta Silakalne
Pirmo pilno romāna versiju rekonstrukcijas un komentāru autori ir filoloģijas zinātņu kandidāti, Krievijas humānās universitātes pasniedzēji Mihails Odesskis un Dāvids Feldmans.