Gunita

Vai tici, ka cilvēka vārds ir kods, kas ietekmē tā nēsātāju?
Eksperiments “Gunita” sākās pēc nesekmīgiem pūliņiem atrast grāmatu, kurā galvenā varone būtu nosaukta manā vārdā. Kad tas nekādi neizdevās, saņēmu ieteikumu: “Uzraksti pati!” Un nu tas ir noticis!
Vai Gunitai Pērlei ir kas kopīgs ar Gunitu Lagzdiņu, spriediet paši! Šis romāns tapa gan ar satraucošām trīsām kā bērnībā, nedarbus darot, gan piedzīvojot dziļu radošo krīzi un vairākus spēcīgus satricinājumus reālajā dzīvē. Taču mans virziens palicis nemainīgs – pretī gaismai.
Šis romāns ir veltījums vienai gaišai zvaigznītei debesjumā un arī visām manām teju 2200 ugunīgajām vārdamāsām, kuras var būt gan enerģijas un sirdssiltuma devējas kā sveces, gan sprakšķošas un viegli uzliesmojošas kā elektrības vadi īssavienojuma brīdī, gan arī bīstamas kā sprāgstvielu lādiņš, kuram detonējot piemīt atombumbas jauda. Kuru atmodināsi, to dabūsi!

Varbūt mēs tikai spēlējamies… Arī pieauguši tak paliekam tādi paši bērni, kuri alkst uzmanības, mīlestības un rūpju. Bērni, kuri, kliedēdami garlaicību, izspēlē visdažādākās lomas. Un kurus interesē viss aizliegtais. Citreiz tie iekāro mantiņu, kādas pašiem nav, un tad vai nu samierinās, vai mēģina to iegūt. Viens palūdz, otrs vienkārši brutāli atņem. Tikmēr cita rotaļlieta varbūt tiek nevērīgi izmesta, bet kādam kļūst par lielāko atradumu.
Tāda ir dzīve. Spēle ar noteikumiem, kurus īsti nezinām.
Toties allaž interesanta, jo pārsteigumu pilna…