Karavīrs un Guntiņa

Romāns ataino laika periodu no Otrā pasaules kara pēdējām dienām Latvijā līdz pat 20. gs. 70. gadiem, kad galvenais varonis Laimonis Vilks pēc gariem prombūtnes gadiem ierodas Rīgā.

Pēc kara Laimonis nonāk Zviedrijā, piesakās franču leģionā un nokļūst Vjetnamā, vēlāk Alžīrijā… Dzīve izvēršas īstā odisejā – Francija, Austrālija, Ņujorka, Kalifornijas piekraste…

Piedzīvojumu pilnajā ceļā kā maldugums uzzibsnī Laimoņa pirmā mīlestība Guntiņa. Vai karavīrs vēlreiz viņu satiks? Kad un kur?

Vēsturiskos faktos būvētajās mizanscēnās darbojas ne tikai pats autors Laimoņa lomā, bet arī citas reālas personas, piešķirot vēstījumam dokumentāla romāna statusu.

“Nekad nebiju iedomājies, ka rakstīšu romānu. Man nebija plāna, nekāda uzmetuma, nebija ne mazākās jausmas, kādas būs beigas.
Taču sākums romānam meklējams bērnībā Grinsboro Austrālijā (Greensborough). Pie mums mēdza viesoties ciemiņi, kuru vidū bija arī divi bijušie leģionāri. Ieskrējis viesistabā, brīnoties paliku stāvam uz vietas – telpā valdīja pilnīgs klusums. Viesi skatījās uz mani ar nekad iepriekš neredzētām sejas izteiksmēm. Tēvs man teica: “Kaujā par Djenbjenfu krituši 50 latvieši no franču leģiona.”” Atis Lejiņš

Atis Lejiņš (1942) vēsturnieks, politiķis. 1944. gadā kopā ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Vāciju, bet vēlāk – uz Austrāliju. 1960. gadā ģimene pārcēlās uz Ameriku, kur A. Lejiņš Kalifornijas Universitātē ieguva maģistra grādu vēsturē, pēc tam Stokholmas universitātē – doktora grādu.
1989. gadā A. Lejiņš nodibināja Latvijas Tautas frontes Zviedrijas nodaļu, kuru vadīja līdz 1991. gadam, kad atgriezās uz dzīvi Latvijā. Te nodibināja Ārpolitikas institūtu un bija vairāku sasaukumu Saeimas deputāts.
Divas reizes bijis Afganistānā kara laikā, kur meklējis baltiešu karavīrus starp padomju gūstekņiem.