Šo stāstu varoņu līdzšinējā dzīves pieredze ir bijusi atšķirīga,
un viņu politiskie uzskati, iespējams, ir pat diametrāli pretēji,
bet viņus visus vieno bēdas. Karš Ukrainā ilgst jau otro
gadu. Vairāki miljoni Ukrainas pilsoņu devušies bēgļu gaitās,
izklīduši pa visu pasauli. Spānija, Polija, Itālija, Kanāda… un arī
Krievija. Pasaulē devušies gan tie, kuru mājas izpostījis šis karš,
gan tie, kuru dzīves vietā dažādas varas mainījušās jau kopš 2014.
gada. Un katram no bēgļiem ir savs stāsts par
piedzīvoto.
Pazuduši un miruši tuvinieki, sagrautas mājas un dzīves, zudusi
ticība rītdienai – un tomēr ikviens no viņiem vēl joprojām atrod
sevī spēku no rīta celties un dzīvot tālāk, neļauties izmisumam un
sabrukumam. Kā viņiem tas izdodas? Cik šausmu var izturēt
cilvēks? Kā nosargāt sevī cerību un gaismu?
“Kādu dienu cilvēki mācīsies vēsturi no Katerinas Gordejevas
grāmatām. Nevis kara, bet karā iesaistīto cilvēku vēsturi. Kopš
kara pirmajām dienām Katerina ir veikusi pierakstus, ik dienu
vērojot, kā mēs tiekam galā ar notiekošā necilvēcisko pieredzi.
Kaut kam tādam neviens nebija gatavs. Un reti kuram cilvēkam, kas
uzņemtos šo pienākumu, pietiktu dvēseles spēka – vai varbūt pat
dvēseliskā izmisuma – to visu uzklausīt un dokumentēt tā, kā to
spēj Katerina,” raksta baltkrievu rakstniece Svetlana Aleksijeviča,
2015. gada Nobela prēmijas literatūrā laureāte.
Katerina Gordejeva ir krievu neatkarīgā
žurnāliste un rakstniece, kuru Krievijas valdība 2022. gadā
atzinusi par “ārzemju aģenti”. Viņa vairākkārt ir devusies uz
dažādiem bēgļu centriem gan Krievijā, gan Eiropas valstīs un
apmeklējusi arī Ukrainu, kā rezultātā tapusi 3,5 stundu gara
dokumentālā filma, kura pieejama Katerinas YouTube kanālā un kurai
jau ir vairāk nekā 2,5 miljoni skatījumu. Savāktie materiāli, kas
netika iekļauti filmā, ir apkopoti grāmatā
“Aiznes projām manas bēdas”.
Pieejama arī e-grāmata.
No krievu valodas tulkojusi Gunita Mežule.
