Māra Svīre ir laba cilvēku pazinēja, varētu pat bilst,
ka īpaši labi viņa māk parādīt un izgaismot rakstura tumšākās
puses, radot patiešām intriģējošus varoņus. Ne pozitīvus,
tomēr mīlamus un atmiņā paliekošus.
“Bailes no dziļuma” sākas gluži nevainīgi:
jauna sieviete nolēmusi pasauļoties laivā, kas pietauvota mājas
piestātnē. Līdzi paņēmusi tikai vieglu halātiņu un kafiju, mājās
palicis pat mobilais telefons. Nejauši iemigusi, Alīna pamostas,
kad laiviņu straume ienesusi Daugavas vidū. Labs peldētājs mēģinātu
krastu sasniegt peldus, bet Alīna, lai gan peldēt prot, paniski
baidās no dziļuma, tāpēc drīzāk ir gatava kopā ar laivu peldēt,
kurp straume nesīs… pa ceļam apdomājot un pārdomājot dzīvi.
Pārdomu stāsts ir izdevies, acu priekšā ne vien
brīnumskaistie Daugavas krasti, bet arī divu mākslinieku, divu
sarežģītu personību kopdzīve, novada leģendas un spoku stāsti,
pikanti sīkumi un neganti asredzīgi vērojumi tepat no ļaužu
ikdienas. Tiem, kuri mēdz ielūkoties grāmatas beidzamajās
lappusēs, piekodinu: nedariet to, samaitāsiet pusi
lasītprieka!
Māra Svīre (1936) ir daudzu grāmatu
autore. Pats populārākais droši vien ir viņas garstāsts
“Limuzīns Jāņu nakts krāsā” un scenārijs tāda paša nosaukuma
filmai, īpaši jau tāpēc, ka filma iekļauta Latvijas Kultūras
kanonā. Taču viņa sarakstījusi arī romānu “No cīruļiem līdz
griezei”, par kuru saņēmusi Eduarda Veidenbauma literāro prēmiju
(1986), romānu “Māsas”, kurš izdots 1997., atkārtoti 2009. un 2011.
gadā, kopā ar vīru Vladimiru Kaijaku tapis “Līdumnieku mantojums”.
Ļoti interesants ir arī Māras Svīres ceļojuma apraksts “Orhidejas
zem zilām ziemas debesīm”, kur viņa kopā ar Vladimiru Kaijaku trīs
mēnešus viesojas pie Brazīlijas latviešiem, izzinot viņu likteņus
un dzīvesveidu. Māra Svīre saņēmusi arī Latvijas augstāko valsts
apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni (2011), un Autortiesību
Bezgalības balvu (2017) par kinofilmu “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”,
kas raidīta ēterā, retranslēta kabeļtīklos un plaši publiski
demonstrēta.
Pieejama arī e-grāmata.
