“Kā mans tētis atrada sev sievu” – garstāsts labam garastāvoklim
Labas bērnu grāmatas lasa arī pieaugušie, un igauņu rakstnieces Rēli Reinausas burvīgais garstāsts “Kā mans tētis atrada sev sievu” pilnīgi noteikti ir grāmata, kuru aizrautīgi lasīs arī vecāki, – un varbūt tieši viņi vairāk izbaudīs kolorītās situācijas un personāžus!

Spirgts humors un spilgti tēli, mūsdienīgi reālistiskas situācijas, kas varētu atgadīties arī dzīvē, – tas viss ir par šo grāmatu.

Keitai ir 12 gadi, un viņa mammu pat īsti neatceras: māmiņa mirusi, kad Keita bija pavisam maziņa. Kopš tā laika viņa dzīvo divatā ar tēti, un vēl viņiem ir labradors Fredis. Kādudien tētis apvaicājas, ko Keita sacītu, ja viņš apprecētos. Sabijusies, bet ieinteresēta Keita vēlas iepazīties ar tēta līgavu, taču izrādās, ka nekādas līgavas vēl nav. Smalkjūtīgais tētis meitas atļauju lūdzis jau laikus, vien nodomam kā tādam. Ar meitas piekrišanu sākas sievas meklēšanas piedzīvojums, kurā tētim nemaz tik labi neveicas. Keitas mudināts, viņš visas kandidātes drīz vien ved uz mājām iepazīstināt ar meitu… Raibajā dāmu pulkā kopā ar Keitu un viņas tēti iepazīstamies ar karojošu feministi, stingras audzināšanas piekritēju, sievieti, kuras bioloģiskais pulkstenis tikšķ neizturami skaļi, vientuļo māmiņu ar piecām atvasītēm, karojošu vegāni-svaigēdāju, sievieti, kas dedzīgi interesējas par astroloģiju un horoskopiem, pundursunīša saimnieci, perfektas tīrības mīļotāju, izdzīvošanas pārgājienu cienītāju un citām kolorītām būtnēm. Kura no viņām būs laba sieva un mamma? Ar kuru no visām viņi spētu sadzīvot un justies labi? Keita ar tēti ir neziņā, bet diezgan noderīgus padomus meitēnam sniedz klasesbiedrene un labākā draudzene Merita, kuras mamma beidzamajos gados citu pēc cita atvedusi mājās vismaz piecus vīra un tēva kandidātus. Ne visi Meritas ieteikumi ir racionāli, pienāk brīdis, kad pat viedā draudzene aicina pievērsties burvestībām, taču… Keitas tētim beidzot izdodas atrast “īsto”! Varbūt…

Rēli Reinausa (dz. 1977) ir igauņu bērnu un jauniešu rakstniece. Studējusi teoloģiju un folkloru, strādājusi par pedagoģi Tartu Universitātē un pētnieci Igaunijas Literatūras muzejā. Viņas darbi godalgoti dažādos literāros konkursos.

Grāmata izdota ar Igaunijas Kultūrkapitāla fonda programmas Traducta atbalstu.

Pieejama arī e-grāmata.

No igauņu valodas tulkojusi Daila Ozola.