“Māsa Magda” – jaunais Ingunas Baueres romāns

Līdz šim rakstniece galveno uzmanību veltījusi latvietēm – Dārtai Baronei, Edei Pumpurei, Latvijas Žēlsirdīgo māsu kustības dibinātājai Martai Celmiņai, Lizetei Skalbei, Līzei Rātminderei un citām. Taču pēdējos gados rakstnieces skats pievērsies krietni senākam vēstures posmam un Latvijā dzīvojušo vācbaltu sieviešu likteņiem. Tapuši romāni par Elīzu fon der Reki un Kurzemes hercogieni Doroteju. Nule tiem piepulcējies darbs par Valmiermuižas ģenerālieni Magdalēnu Elizabeti fon Hallarti jeb, kā viņa dēvēta laikabiedru lokā, māsu Magdu.

Kas bija šī sieviete, kura 18. gadsimta sākumā – laikā, kad vispārēja izglītība, nemaz nerunājot jau par valstisku neatkarību, vēl bija tāls sapnis, – Valmieras apriņķī izveidoja pirmo muižas skolu dzimtcilvēku bērniem, dibināja skolotāju semināru un atbalstīja pirmās Vidzemes brāļu draudzes tapšanu? Par ko viņa domāja, uz ko cerēja? Garīgā atmoda, kas ar māsas Magdas aktīvu līdzdalību aizsākās Vidzemē, vēlākos gados mūsu tautai izaudzināja neskaitāmus dižus vīrus un sievas un veicināja nacionālās neatkarības idejas rašanos. Bet sākums, kuru Inguna Bauere apraksta tik spilgti, it kā pati būtu klāt stāvējusi, bija vienkāršs: reiz dižciltīgā ģimenē piedzima meitene, kura domāja un juta vairāk, nekā tolaik bija pieņemts. Jau mūža sākumā sastapusies ar likteņa bardzību: karu, mēri un badu, bet arī mācījusies no ievērojamiem un izglītotiem ļaudīm, Magdalēna ir gatava pārveidot pasauli par labāku vietu. Eiropā tolaik modē nākušās garīgās atmodas idejas rod atbalsi jaunās sievietes sirdī, un viņa kopā ar domubiedriem paveic ko neiedomājamu – atmodina dzimtzemniekus garīgai brīvībai, iedvesmo viņus sapņot un tiekties pēc sapņu piepildījuma.

Šīs sievietes likteņstāstu Inguna Bauere izstāsta gan saistoši un spraigi, gan iekļauj darbā plašu faktu materiālu. Notikumus un cilvēcisko attiecību vijumus papildina ikdienas norišu un muižas sadzīves apraksti, īpaši uzsverot to postu, kādu gan augstdzimušu, gan vienkāršu ļaužu dzīvēm nodarīja kari, slimības un bads. Darbības fonā pavīd arī virkne plaši pazīstamu vēsturisku personu, tostarp Magdas tuva draudzene – Marta Skavronska, vēlākā Krievijas ķeizariene Katrīna I. Romānam “Māsa Magda” piemīt neatsverama mākslinieciska un kultūrvēsturiska vērtība, jo tas spilgti izgaismo laikmetu, kura atbalsis Latvijā jūtam vēl šobaltdien.

Pieejama arī e-grāmata.