Līdz šim rakstniece galveno uzmanību veltījusi latvietēm –
Dārtai Baronei, Edei Pumpurei, Latvijas Žēlsirdīgo māsu kustības
dibinātājai Martai Celmiņai, Lizetei Skalbei, Līzei Rātminderei un
citām. Taču pēdējos gados rakstnieces skats pievērsies krietni
senākam vēstures posmam un Latvijā dzīvojušo vācbaltu sieviešu
likteņiem. Tapuši romāni par Elīzu fon der Reki un Kurzemes
hercogieni Doroteju. Nule tiem piepulcējies darbs par Valmiermuižas
ģenerālieni Magdalēnu Elizabeti fon Hallarti jeb, kā viņa dēvēta
laikabiedru lokā, māsu Magdu.
Kas bija šī sieviete, kura 18. gadsimta sākumā – laikā, kad
vispārēja izglītība, nemaz nerunājot jau par valstisku neatkarību,
vēl bija tāls sapnis, – Valmieras apriņķī izveidoja pirmo muižas
skolu dzimtcilvēku bērniem, dibināja skolotāju semināru un
atbalstīja pirmās Vidzemes brāļu draudzes tapšanu? Par ko viņa
domāja, uz ko cerēja? Garīgā atmoda, kas ar māsas Magdas
aktīvu līdzdalību aizsākās Vidzemē, vēlākos gados mūsu tautai
izaudzināja neskaitāmus dižus vīrus un sievas un veicināja
nacionālās neatkarības idejas rašanos. Bet sākums, kuru Inguna
Bauere apraksta tik spilgti, it kā pati būtu klāt stāvējusi, bija
vienkāršs: reiz dižciltīgā ģimenē piedzima meitene, kura domāja un
juta vairāk, nekā tolaik bija pieņemts. Jau mūža sākumā sastapusies
ar likteņa bardzību: karu, mēri un badu, bet arī mācījusies no
ievērojamiem un izglītotiem ļaudīm, Magdalēna ir gatava pārveidot
pasauli par labāku vietu. Eiropā tolaik modē nākušās
garīgās atmodas idejas rod atbalsi jaunās sievietes sirdī, un viņa
kopā ar domubiedriem paveic ko neiedomājamu – atmodina
dzimtzemniekus garīgai brīvībai, iedvesmo viņus sapņot un tiekties
pēc sapņu piepildījuma.
Šīs sievietes likteņstāstu Inguna Bauere izstāsta gan
saistoši un spraigi, gan iekļauj darbā plašu faktu
materiālu. Notikumus un cilvēcisko attiecību vijumus
papildina ikdienas norišu un muižas sadzīves apraksti, īpaši
uzsverot to postu, kādu gan augstdzimušu, gan vienkāršu ļaužu
dzīvēm nodarīja kari, slimības un bads. Darbības fonā pavīd arī
virkne plaši pazīstamu vēsturisku personu, tostarp Magdas tuva
draudzene – Marta Skavronska, vēlākā Krievijas ķeizariene Katrīna
I. Romānam
“Māsa Magda” piemīt neatsverama mākslinieciska
un kultūrvēsturiska vērtība, jo tas spilgti izgaismo laikmetu, kura
atbalsis Latvijā jūtam vēl šobaltdien.
Pieejama arī e-grāmata.
