Kāpēc jūs izdomājāt izdot grāmatu “30 minūšu vakariņas”? Vai ātrās maltītes ir jaunā ēšanas realitāte?
Es nedomāju, ka tā ir vienīgā ēšanas realitāte, un man pašam ļoti patīk lēna ēst gatavošana. Nedēļas nogalēs, kad varu tam atvēlēt laiku, es gatavoju maltītes cepškrāsnī, cepu cepešus un vāru sautējumus, kas aizņem 3,4, vai pat 7 stundas. Tomēr daudziem cilvēkiem, it īpaši darba dienās, atnākot no darba, ir patiešām svarīgi, lai varētu galdā celt ātri pagatavojamu un garšīgu ēdienu. Tādēļ šajā grāmatā es piedāvāju plašu ēdienu klāstu – ne tikai vienu ēdienu, bet īstu cienastu, ko pagatavosiet īsā laika. Šāda ēst gatavošana ir piemērota ģimenes vai draugu lokā, tas ir zināms izaicinājums, tomēr jūs no tā gūsiet prieku, un tas ir pats galvenais.
Kā jūs raksturotu savas attiecības ar virtuvi?
Virtuve ir pasakaina vieta, kurā notiek brīnišķīgas lietas. Es nekad neesmu sapratis, kāpēc daži cilvēki baidās no virtuves, jo nav taču no kā baidīties. Pirms pāris gadiem es filmēju TV programmu “Ministry of Food” (Ēdiena ministrija), kurā es mācīju vienkāršas virtuves gudrības, un izrādās, ka ir cilvēki , kas ne reizi mūžā nebija ieslēguši plīti. Kad nodarbības bija galā, viņi labprāt uzturējās savā virtuvē – un tā tam arī ir jābūt.
Jums piezvana draugs un saka, ka būs ciemos pēc pusstundas. Ir pusdienslaiks. Jūs ieskatāties ledusskapī. Ko jūs pagatavosiet cienastam?
Tas būs atkarīgs no sezonas un tā, kas tobrīd man būs ledusskapī. Un vēl no tā, kur es tobrīd atrodos. Ja šobrīd būtu vasara, un mēs būtu manās lauku mājās, tad es pagatavotu pasakainus tomātu salātus no dažādu krāsu tomātiem un svaigiem garšaugiem, jo dārzā man aug bagātīgs dārzeņu klāsts.
Kā jūs raksturotu savu ēst gatavošanas stilu, un kas ir jūsu mīļākais produkts?
Es dievinu čilī pipariņus. Jāatdzīst, ka man no tiem ir pat neliela atkarība. Un manu gatavošanas stilu ir iespaidojusi Vidusjūras virtuve, bet lielu lomu spēlē arī citu reģionu virtuves, piemēram, britu un amerikāņu, un man ļoti patīk šis mikslis.
Kādus produktus jūs paņemtu līdzi uz neapdzīvotas salas?
Čilī piparus, citronus, miltus makaroniem un olas. Izmantojot šīs izejvielas, zivis no jūras un vietējos augļus, dārzeņus, es droši vien spētu pagatavot ne vienu ēdienu vien.
Kas ir jūsu mīļākais Ziemassvētku ēdiens?
Nav nekā labāka par tradicionālajām angļu ziemassvētku pusdienām – tītara cepeti ar piedevām, vai vēl labāk – pildītas pīles cepeti ar krāsni ceptiem kartupeļiem un citiem dārzeņiem, brūno, kā arī dzērveņu mērci. Garšīgi!
Jaunajā grāmatā jūs dodat sarakstu ar nepieciešamajiem virtuves piederumiem. Ja cilvēks iekrāj nedaudz naudas, kā jūs iesakāt, ko vajadzētu nopirkt pirmo?
Virtuves piederums, ko es izmantoju visvairāk, ir dārzeņu mizojamais nazītis, un tas maksā tikai pāris eiro. Ja jums ir tas, un labu nažu komplekts, laba Tefal panna un katls, viena divas koka karotes – jums ir viss, lai sāktu gatavot.
Ir dzirdēts, ka pavāri arī braucienos vienmēr līdzi ņem savu nažu komplektu. Vai tas attiecās arī uz jums?
Ne vienmēr, tomēr man ir nažu komplekts, kam es dodu priekšroku.
Vai ir kāda mūsdienu ēdienu tendence, kas jums patiešām nepatīk?
Nav tādas tendences, kas man patiešām nepatiktu, ja neskaita ātro uzkodu un rafinētu produktu izplatīšanās visos pasaules nostūros.
Kam jums patīk gatavot visvairāk?
Savai ģimenei. Nedēļas nogalēs ēst vienmēr gatavoju es, un man bieži palīdz abas vecākās meitas. Man vienmēr ir patiess prieks pusdienot kopā ar bērniem pie apaļā galda.
Vai jūs mācat saviem bērniem gatavot ēst? Kādā vecumā bērni var sākt gatavot kopā ar vecākiem?
Ja ir vēlēšanās, bērnus ir iespējams ieinteresēt pavārmakslā jau no agras bērnības. Bērniem būs interesanta pat vienkārša garšaugu pluinīšana, jo tā viņi atklās jaunas smaržas un tekstūras. Mani abi vecākie bērni gatavo ēst, lai gan Dēzijai patīk to darīt vairāk nekā Popijai. Triju četru gadu vecumā bērni var palīdzēt maisīt sastāvdaļas kūkām un keksiem.
Vai jūs gatavojat saviem draugiem? Vai varbūt jūs atpūšaties un ļaujat draugiem pagatavot maltīti?
Es gatavoju saviem draugiem. Nedēļas nodalēs, kad es esmu mājās kopā ar ģimeni, es gatavoju ēst, un ja pie mums ciemojas draugi, tad es vienmēr esmu vai nu virtuvē, vai ārā pie malkas plīts. Ja ciemojamies pie draugiem, tad, protams, viņi gatavo ēst un es varu atpūsties.
Ar ko jūs nodarbojaties brīvajā laikā? Vai jūs joprojām laiku pa laikam muzicējat?
Bungas es vairs tik bieži nespēlēju. Mūsu mājās Eseksā man gan ir bungu komplekts, un dažreiz es ar tām paniekojos. Tomēr lielākā daļa mana brīvā laika tiek pavadīta kopā ar bērniem. Tā kā darba dienās es nāku no darba mājās vēlu, cenšos nedēļas nogalēs pavadīt kopā ar viņiem pēc iespējas vairāk laika.
Ko jūs ielūgtu uz savām sapņu vakariņam?
Tur būtu mana ģimene, Sers Pols Smits, Elviss Preslijs, Džeimijs Kulums un Sofija Dāla. Un varbūt daži mani seni draugi, kas rūpētos par jautrības uzturēšanu.
Kā rodās idejas jūsu grāmatām? Jūsu pēdējās grāmatas māca, ka ēst gatavošana nav sarēžģīta un neaizņem daudz laika. No kurienes šīs pārmaiņas?
Idejas nāk no dažādiem avotiem. Daudz iedvesmas sniedz ceļojumi. Daudzas idejas rodas no sarunām ar citiem pavāriem un dažādiem eksperimentiem. Dažreiz es kādu recepti pat nosapņoju. Es uzskatu, ka ēst gatavošana nav sarežģīta, bet tā ir ļoti noderīga prasme, kas nozīmē, jūs viemmēr varat sevi paēdināt, jūsu maltīte būs gatavota no svaigām izejvielām, un jūs spēsiet variēt savas maltītes. Turklāt šo prasmi var viegli nodot bērmiem un draugiem.
Kā jums izdodas panākt, ka jūsu receptes izskatās tik viegli pagatavojamas?
Lielākā daļa jau arī ir viegli pagatavojamas. Es cenšos dot pēc iespējas vienkāršākas receptes, un mana komanda, lai tās pārbaudītu, izmēģina katru recepti vismaz trīs reizes.
Kas pēc jūsu domām ir noslēpuma pamatā, kāpēc jūsu grāmatas un receptes ir tik populāras tik dažādās valstīs un patīk tik dažāda vecuma cilvēkiem?
Es tiešām nezinu, bet man gribētos ticēt, ka manas receptes ir vienkāršas un garšīgas.
Vai bija kāds katalizators, kas lika paplašināt jūsu darbību no pavāra līdz veselīga uztura aktīvistam?
Es nedomāju, ka bija kāds viens katalizators, tomēr tas, ka es kļuvu par tēvu, lika man nopietni aizdomāties par to, ko skolās mūsu bērniem dod ēst un ko viņi iemācās par ēdienu.
Jūs esat ārkārtīgi aizņemts cilvēks: jums ir liela ģimene, tikko iznākusi jauna grāmata, jūs esat iesaistījies lielā sociālā projektā “Food Revolution”, jūs publicējat žurnālu, vadāt Džeimija Olivera fondu, jums ir TV programma. Kā jums atliek laiks sarakstīt jaunas grāmatas? Kā jūs strādājat pie grāmatas?
Manas dienas ir ļoti aizņemtas, bet grāmatu rakstīšana ir viena no tām lietām, ko darīt man patīk visvairāk. Es to daru ar lielu entuziasmu, tādēļ veltu tam tik daudz laika, cik nepieciešams, lai grāmatas būtu ļoti kvalitatīvas. Parasti es uzsāku darbu pie nākāmās grāmatas, tikko esmu pabeidzis iepriekšējo, tādējādi man ir vairāki mēneši laika, lai varētu izmēģināt receptes, pārbaudīt tās, uzrakstīt ievaddvārdus un komentārus, kas cilvēkiem parasti patīk, un panākt, lai fotogrāfijas ir nevainojamas. Es nezinu nevienu, kas pavārgrāmatā ieliktu vairāk mīlestības par mani.
Ēst gatavošana ir...
Bauda un prasme, ko apgūt vajadzētu ikvienam. Šobrīd pastāv globāli aptaukošanās draudi, un lielā mērā tam par iemeslu ir ēst gatavošanu prasmju un zināšanu trūkums. Džeimija Olivera fonds tika radīts, lai pēc iespējas vairāk cilvēkiem sniegtu šīs prasmes, tomēr ideālā gadījumā to vajadzētu mācīt skolās.
Ja dzīvei būtu garša, tad jūsu dzīve garšotu pēc..
Šobrīd dzīve ir lieliska, tāpēc tā garšo pēc patiešām garšīga sarkanvīna.
