Andrejs Migla – rakstnieks, režisors, lektors, pedagogs, scenārists,. Vairāku lugu un romānu autors, lielākā daļa no tiem sarakstīti kopā ar Valdi Rūmnieku. Rakstījis libretus mūzikliem un dramatizējumiem, scenārijus un režiju folkloras uzvedumiem un skolotāju koru salidojumiem, kā arī rakstus par radio teātri. Sarakstījis grāmatu par Liepājas teātra aktrišu folkloras kopu "Atštaukas" un Liepājas teātra Klaipēdas kursu. Strādājis Liepājas teātrī un Latvijas Radioteātrī.
Andrejs Migla dzimis 1940. gada 30. novembrī Bauskas novada Cerauskas pagasta "Mauriņos” lauksaimnieku ģimenē. 1941. gada 14. jūnijā kopā ar vecākiem deportēts. 1946. gadā atgriezies Latvijā, audzis mātesmāsas Irmas Lejas ģimenē.
Bijis precējies ar dzejnieci un Latvijas televīzijas žurnālisti Maiju Miglu-Streiču. Ģimenē dzimuši divi bērni – meita Kristīne Lagzdiņa un dēls Kaspars Migla.
1986. gadā izdevniecībā “Liesma publicēts viņa pirmais kopdarbs ar Valdi Rūmnieku – luga "Mežrozīte". Kopā ar Valdi Rūmnieku sarakstījis arī lugas "Runcis zābakos", "Ziemassvētki Rūķu zemē", "Mežavilks un egle", "Upe nesa ozoliņu","Virši zili, virši sārti", "Ērkšķu krekls, zvaigznes ceļš", "Jūras vējš", "Attapīgais pastarītis","Sveču valsis jūnijā". Sarakstījis divus romānus – "Dzintara stars” (2018) par 1919. gadu Liepājā un "Brīvības stars” (2019) par Brīvības cīņām Liepājā, bet kopā ar Valdi Rūmnieku – vēl sešus: "Kuršu vikingi", "Sveiks, jautrais Rodžer!", "Čaks", "Viestura zobens", "Trīs zvaigznes", "Debess aiztur elpu". Tāpat sarakstījis krājumus "Latvijas Radio – 75", "Kurzemes spraunās atštaukas" un pērn – "Mūsu Klaipēdas kursiņš".
Izveidojis un vadījis Liepājas teātra 1. un 2. aktieru studiju. Liepājas teātrī dramatizējis un iestudējis vairākas populāras muzikālās izrādes, piemēram, Marka Tvena "Princis un ubaga zēns" (1968), Aleksandrs Dimā "Trīs musketieri" (1970), Jēkabs Janševskis "Mežvidus ļaudis" (1976), dramatizējis un iestudējis Zentas Mauriņas "Cilvēka griba ir viņa debesis" (1997).
Latvijas Radioteātrī dramatizējis un iestudējis vairākus desmitus dzejas un prozas darbu. Piemēram, Roberta Konnela "Visbīstamākais medījums" (1980), Ernesta Hemingveja "Kam skanēs zvans" (1981), Jēkaba Janševska "Mežvidus ļaudis" (1986), Aleksandra Grīna "Dvēseļu putenis" (1989), Arnolda Apses "Klosterkalns" (1990), Kārļa Skalbes "Jūras vārava" (1992), Aksela Muntes "Stāsts par Sanmikēlu" (1993).
Veidojis scenārijus un amatieransambļos iestudējis "Suitu kāzas" (Alsungā, 1973) un "Lībiešu kāzas" (Rīgā, 1976).
Andrejs Migla 1972. gadā absolvējis augstākos režisora kursus Maskavas A. Lunačarska Valsts teātra mākslas institūtā, pirms tam absolvējis Latvijas Valsts Konservatorijas Teātra fakultātes Režijas nodaļu, kā arī Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes maģistrantūru.
No 1963. gada līdz 1974. gadam bija Liepājas teātra režisors, no 1968. gada – galvenais režisors. No 1975. līdz 1982. gadam bija Latvijas Radio režisors. Piecus gadus bija Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāja vietnieks kultūras jautājumos, darbojies arī citur. Latvijas Rakstnieku savienības un Teātra darbinieku savienības biedrs.
Ziņas avots: irliepaja.lv
Izsakām līdzjūtību ģimenei, draugiem un talanta cienītājiem!
