Te nu es esmu – dižā vēsturisko romānu/stāstu cienītāja, kas
neko nav lasījusi no Gregorijas. Toties jau sen stāv nopirkta un
lasīšanas mirkli gaida ”The Boleyn Inheritance”, laikam jau biju uz
pareizā ceļa. Vai vismaz zināju uz kurieni tas ved. :) Tā kā
Zvaigzne ir izdevusi rakstnieces pirmo romānu jauniešiem "Laumu
bērns", sapratu ka šī nu būs lieliskā iespēja beidzot
izmēģināt Gregorijas daiļradi.
Luka ir skaists jauneklis ar gaišu prātu un no klostera noviča
kļūst par ”izmeklētāju”, lai pētītu noslēpumainās lietas, kas vēsta
par pasaules gala tuvošanos un kartē atzīmētu bailes. Viņš ceļo
kopā ar savu draugu, klostera virtuves zēnu Freizi un rakstvedi
Pēteri, kurš dokumentē viņu atklājumus. Pirmais pieturas punkts ir
sieviešu klosteris, kura abate ir jauniņā Izolde. Tur viss
apgriezies kājām gaisā – mūķenes redz trakus sapņus un vīzijas,
staigā miegā un uz rokām tām parādās stigmas. Vēlāk komanda
centīsies atšķetināt arī ar vilkati saistīto noslēpumu māņticības
pārņemtā ciematiņā. Darbība risinās 1453. gadā.
Tā kā šis ir jauniešu romāns sērijās, es arī negaidīju neko
padziļinātu, uz stāsta tēliem uzsvērtu. Kā paredzēju, galvenā ir
spraigā darbība un ašā notikumu gaita. Diemžēl, jāsaka, ka notikumi
bija samērā paredzami. Lasās tiešām ātri, turklāt grāmata nav bieza
– tātad labs variants kā iemānīt tīņus lasīšanas priekā. Žēl, ka
vēl nebiju lasījusi neko citu no Filipas, jo varētu tā forši
salīdzināt kā viņa spēlē divās frontēs – pieaugušajiem par reālām
personībām un jauniešiem par izdomātiem tēliem. Lai arī tēli nav
”īsti”, vēsturiskais fons ir pamatots un rakstniece šajā ziņā ir
profesionāle. Vairāk par grāmatu, nākamajām daļām un romānā
pieminēto var uzzināt iekš orderofdarkness.com. Secinājums būtu – ja vēlaties
barību dvēselei, te to neatradīsiet. Ja gribat vieglu lasāmvielu ar
vēsturisku piesitienu un noslēpumu risināšanu kā vadlīniju – uz
priekšu! Nezinu, vai tas ir spoileris, bet smieklīgā kārtā grāmatas
morāle, kuru uztvēru, man mazliet atgādināja Skubiju Dū – nekādas
mistērijas nav, un lielākie ļaundari jau ir paši cilvēki.
Aiga Grosa, estvardus.wordpress.com, 25.07.2013.