Gregorija raksta vēsturisko romānu sēriju tieši jauniešiem, kur vairāk spiests uz piedzīvojumiem. Šī ir sērijas otrā grāmata. Manas domas par pirmo grāmatiņu var lasīt šeit.

Turpinājumā no pirmās grāmatas darbojas tie paši tēli – Luka, Freize, Pēteris, Izolde un Išraka. Šoreiz viņi nonāk kādā zvejnieku ciematiņā, kur drīz pēc viņu ierašanās parādās arī bērni, kas devušies krusta karā/svētceļojumā uz Jeruzalemi. Viņu vadītājs ir redzējis zīmes par pasaules galu (kuru atrašana ir Lukas galvenais uzdevums) un tic, ka pat jūras ūdens pašķirsies un dos bērniem ceļu. Tālāk grāmatā var lasīt par to, kā jaunieši izmeklē lietu, saskaras ar dabas untumiem un ciema māņticīgajiem iedzīvotājiem. Darbība joprojām risinās 1453. gadā.

Īstenībā šī grāmata man patika labāk nekā pirmā. Iespējams, tas tāpēc, ka šoreiz skaidri zināju, ko sagaidīt. Iepriekšējo reizi gaidīju ko vairāk autores lielā vārda dēļ, bet nepaturēju prātā, ka sērija ir jauniešiem, līdz ar to daudz vieglāka. Tāpēc šoreiz izpalika jebkāda vilšanās – dabūju to, ko gaidīju, kas ir diezgan pozitīvi. Tas, ko es gaidīju ir vieglā valodā teikts stāsts, kas balstīts uz piedzīvojumiem un nemitīgu notikumu plūsmu. Līdzīgi kā detektīviem, var padomāt par tā sauktajām ‘mistērijām’ un to risinājumu. Papildus tam nāk (neatceros, vai 1. daļā arī tā bija) tēlu dažādība un attīstība, kam šoreiz arī pievērsu uzmanību – visvisādu emociju un jūtu pārņemtais Luka, samīlējusies Izolde, atjautīgā Išraka un asprātīgais, vienkāršais Freize, kas kopā veido interesantu tēlu buķeti. Pirmo reizi parādās arī Lukas ‘šefs’, kurš ir visnotaļ aizdomīgs tips, un kā Gregorija sola, turpmāk sērijā parādīsies arvien vairāk. Viņš dod Lukam jaunu uzdevumu, tāpēc lasītājs jau laicīgi var uzzināt, ko gaidīt nākamajā daļā. Tādējādi grāmatas beigas nepaliek karājoties gaisā, bet gan atstāj lasītāju ar ziņkāri par to, kas notiks tālāk. Šoreiz gan stāstā nav tik daudz iepītas mistērijas, kā pirmajā, bet neredzu to kā negatīvu īpašību. Ja pēc pirmās daļas nebiju droša vai turpināšu lasīt sēriju, tad tagad zinu, ka gaidu trešo grāmatu.

Aiga Grosa, estvardus.wordpress.com, 19.08.2014.