Šķiet, ka viņa darbi ir sasnieguši teju visas iespējamās
mērķauditorijas – rakstnieka “kontā” ir gan asprātīgas, koši
ilustrētas grāmatas bērniem “Ķiparu Ļerpatu Šnirks” (2003), “Ķiparu
Ļerpatu Čieps” (2008, tikko izdota arī igauņu valodā) un
“Šušnirks un pazemes bubuļi” (2019), fantastikas piedzīvojumu
romāns pusaudžiem
“Kristofers un Ēnu ordenis” (2015), divi vēsturiski romāni
“Putekļi smilšu pulkstenī” (2014) un “Sarkanais dzīvsudrabs”
(2017), stāstu krājums “Gardo vistiņu nedēļa” (2012), kā arī
trilleris
“Bergs un relikviju mednieki” (2016). Savā jaunākajā darbā Arno
Jundze atkal pievēršas trillera žanram, spraigā sižetā apvienojot
ironisku humoru, mūsdienu sadzīves aktualitātes un vienu otru gluži
nopietnu tēmu.
Romāna
“Vienīgais liecinieks” centrā ir vīrietis,
kuram šķietami ir viss, ko var kārot – pašam savs populārs
televīzijas raidījums, oficiāla sieva un neoficiāla mīļākā, draugi
un sakari, nauda un automašīna – , bet kuru jaušami piemeklējusi tā
dēvētā četrdesmitgadnieku krīze. Tiesa, Jāni (dēvētu par Džo)
krīzes virzienā pastumj arī virkne liktenīgu faktoru, pie kuriem
viņš pats nav gluži bez vainas, jo, teiksim tā, dzīves lutinātajam
vīrietim ir visai neciešams raksturs. Tomēr šī apstākļu sakritība
ir par daudz pat viņam – vienas dienas laikā Džo pamanās zaudēt
darbu, ģimeni un automašīnu. Demonstratīvi veltījis visiem daudz
krāšņu novēlējumu, Džo aizbrauc uz Viļņu, kur no drauga īrētā
dzīvoklī raksta skandalozu grāmatu par sabiedrības krējuma dzīvi.
Šai laikā viņš iepazīstas ar jaunu, mazliet īpatnējā stilā ģērbušos
meiteni, vēl nenojaušot, cik liktenīga būs šī satikšanās.
Asinssarkanais taurenis, kas mākslinieka Artūra Bērziņa
veidotajā vāka attēlā liegi piezemējies uz trausla sievietes
silueta, vienlaikus būs gan neparasti intensīvu jūtu, gan kāda
tumša noslēpuma simbols. Kādubrīd Džo attopas, ka ir
ieķēpājies līdz ausīm… bet kur gan īsti? Un arī lasītājs
attopas, ka romāna “Vienīgais liecinieks” intriga ir kļuvusi pārāk
aizraujoša, lai tā vienkārši noliktu grāmatu malā…
Tomēr vienlaikus ar kriminālfilmas cienīgu sižetu autors darbā
iepin labu tiesu ironijas un trāpīgu vērojumu, runājot par mūsdienu
Latvijas sabiedrību, kultūras dzīvi, masu medijiem un ikdienas
aktualitātēm. Pats rakstnieks savu darbu dēvē par “pandēmijas laika
pasaku”, taču mēs zinām, ka tieši dzīve mēdz piespēlēt
visneticamākos sižetus. Tāpēc “Vienīgais liecinieks” būs
lieliska lasāmviela katram, kurš izbauda sižetisko mīklu minēšanu,
kolorīti zīmētus tēlu raksturus un asprātīgu, dzīvu valodas
stilu.
Pieejama arī e-grāmata.
