Ir aizliegts aizliegt" ir šīs grāmatas mantra. Kļūst pilnīgi
skaidrs, kāpēc
francūzietes nekļūst resnas - savas mīlošās,
baudu pilnās attieksmes un mērenības dēļ. Jebkura diēta vienmēr
atduras pret strikto robežu un aizliegumu pārkāpšanu, jo cilvēka
dabā vienmēr ir darīt to, kas nav atļauts, kārot to, kas ir
aizliegts.
Francūziešu attieksme ir unikāla, tā ļauj atvieglojumā nopūsties un
apzināties, ka es varu ēst visu un sevi par to netiesāt, es varu
ēst, ja man gribas, es varu iedzert, ja man gribas, un nepieņemties
svarā ne par gramu. Taču ārpus Francijas robežām izteikta kļūst
pārmērību politika, kad atļaujam sev ēst visu, taču nepārdomāti
lielos daudzumos- un tā jau vairs nav baudīšana un sevis
lutināšana, tā ir.. nolaidība?
Šī grāmata pilnīgi noteikti ir "pozitīvās domāšanas" ceļvedis- kaut
arī neapzināti. Tā dod pozitīvu attieksmi pret ēdienu, pret savu
izskatu un svaru.
Grāmatā ir iekļauti aizraujoši autores ēdienu un sajūtu stāsti no
bērnības Francijā, līdz pat gastronomijas gaitām tālajā Amerikas
zemē. Tie ir jautri, informatīvi un izglītojoši, taču reizēm liek
arī aizdomāties par savu attieksmi pret ēdienu- vai tiešām man tā
ir tik veselīga? Vai tiešām es sev atļauju ēst visu? Šoreiz es
nedomāju izvirtības pie teļluka ar čipšu paku un majonēzi, es
runāju par iespēju "atļaut" sev, ne tik daudz "darīt". Apziņai, ka
es varu ēst ko vien vēlos ir jābūt, bet tas nenozīmē, ka tas viss
ir jāēd.
Bieži vien cilvēks ar savu veselīgo uzturu vairāk nodara sev pāri,
nekā palīdz- tikai attieksmes dēļ, jo, kā māca arī šī grāmata, viss
sākas galvā. Mēs varam ēst vistīrāko ēdienu, bet ja patstāvīgi
kairināsim sevi ar jautājumiem, vai tiešām tā kāpostgalva ir
bioloģiski audzēta.. ehh, vai vispār ir vērts?
Arī šajā grāmatā autore daudz runā par ēdienu kvalitāti (kas man ir
ļoti mīļš temats), pieminot savvaļas zivis, sezonālus produktus un
svaigus riekstus- tas viss liek mutē sarosīties siekalām. Šī
grāmata māca ēst īstu ēdienu, baudīt īstu vīnu un šampanieti,
vienmēr visā aicinot ievērot mērenības principu.
Ir pāris lietas, kurām es varētu nepiekrist, piemēram, vīna un
šampanieša dzeršana pie katras ēdienreizes, kā veselīga (?) uztura
sastāvdaļu.. es nezinu, negribas piekrist, taču, ja mēs atkal
paveramies no franču skatu punkta- no attieksmes, no viegluma, no
prieka ar kādu viņi malko šo izsmalcināto glāzi pusdienās- , es
domāju, ka tikai tas viņus glābj, jo tur nav pārmetumu- ka varbūt
nevajadzēja.
Grāmatā ir fantastisks franču stils, autore ieturējusi izteicienu
lietošanu franču valodā, kas man personīgi ļoti apgrūtināja
lasīšanu, taču cilvēkam, kas orientējas valodās šis varētu šķist
ļoti gaumīgs aksesuārs.
Kopumā grāmata ir jāizlasa jebkurai sievietei, ne tikai tām, kuras
uztraucas par savu svaru! Šī grāmata ir lielisks ceļvedis, kas
iekļauj nedaudz franču gastronomiskās vēstures, franču receptes un
pāri visam pozitīvo un mīļo baudījuma garšu attieksmē pret
ēdienu.
Dažas domu pērles no grāmatas:
"Vienmēr ēdiet, tikai sēžot pie galda."
"Pieradinieties ik pēc pāris kumosiem nolikt galda piederumus un domās raksturot ēdiena garšu, smaržu un sastāvdaļas."
"Dodiet priekšroku kvalitātei, nevis kvantitātei!"
"Neēdiet tikai ēšanas pēc!"
"Pilnībā pakļaut ķermeni prāta kontroleo nemaz nav vēlams- tas vedina uz domām par nespēju izjust spontānu juteklisko baudu."
"Līdzsvara sasniegšana vairāk saistīta ar prātu nekā ar vēderu."
"Vienīgais veids, kā izbēgt no kārdinājuma, ir tam padoties."
"Vislabākā dāvana, kuru varat pasniegt savam bērnam, ir ieaudzināt viņā dabisku tieksmi pēc visa, kas ir veselīgs. Pirmām un galvenam kārtām tas nozīmē ūdeni."
Ance Šternberga, topivesels.lv, 06.02.2015.
