Nepieskaitot sevi pie fantāzijas žanra cienītājiem, tomēr ar lielu interesi ķēros klāt latviešu rakstnieces Ievas Melgalves jaunākajam darbam Mirušie nepiedod. Stāstam, kas aizved uz Brugu – pilsētu, kurā parasto cilvēku dzīvi lielā mērā nosaka ar īpašām spējām apveltīti magi un Karalis. Kādu dienu pilsētā ierodas it kā parasta meitene vārdā Vega un līdz ar viņas parādīšanos aizsākas vesela notikumu ķēde, kas pamatīgi satricina brugiešu ikdienu.

Pārstāstīt stāstu, būtu kā nozagt baudīšanas prieku. Lai arī šī neparastā darba pievilkšanās spēks neslēpjas pat tik daudz sižeta kāpinājumos, kā trāpīgās detaļās. Sākot no detalizētajiem Brugas aprakstiem līdz pat burvīgajiem brugiešu leģendu, dzejoļu, pamācību izvilkumiem nodaļu sākumos. Šis ir “gards” fantāzijas, maģijas un piedzīvojumu kokteilis, kura katra sastāvdaļa nebrēc skaļi, bet vajadzīgajās devās veido piesātinātu un aizraujošu garšu.

Nebrīnieties, ja grāmatu izlasīsiet dienas vai pat pāris stundu laikā. Vienkārši gribēsies  ātrāk uzzināt atrisinājumu. Autore grāmatā ieguldījusi pamatīgu darbu, jo tas nav vienkārši aizraujošs fantāzijas lidojuma stāsts, bet gan detalizēts iztēlē radītas vietas apraksts, kas lasītājam spēj radīt satraucošu klātbūtnes efektu. Liek sajust maģijas pieskārienu, sarauties kopā ar Vegu taustoties gar sienām tumšajās sudraba raktuvēs, nojaust hrīlu biedējošo spēku un ļauj neticamā veidā ielūkoties cita prātā.

Viens no patīkamākajiem pārsteigumiem darbā ir izteikti sajūtamā tēlu emocionālā pasaule. Bailes, trauslums, spēks, mīlestība un jā, arī iekāre. Tik sen fantastikas darbos nesastaptā sajūta, ka priekšplānā ir nevis brutāla vardarbība, kur labais cīnās pret ļauno, bet gan paša cilvēka prāta un sirdsapziņas pretrunu sastapšanās. Tas, ko mēs paši ik dienu izcīnam sevī – vēlmi noslēpt vājās rakstura īpašības un izcelt labākās. Un, vai mēs nebarojamies no citu emocijām, kā to dara Vega? Mums visiem ir nepieciešama līdzcilvēku saprate, atbalsts, prieks, atzinība. Tāpēc tik viegli identificēties ar grāmatas galveno varoni, jo viņas maga dvēseles dziļumos mīt īstens cilvēciskums ar visām tā vājībām un spēku.

Mirušie nepiedod ir lasāmviela rudenim. Kad tumsa nepielūdzami uzspiež savu dominanci,  gaisā jūtama zemes smarža un lūkošanās ugunskurā sniedz maģisku sajūtu. Loģiskais atkāpjas un gribas noticēt pārdabiskā eksistencei.

Anda Jansone, andasstuff.wordpress.lv, 11.09.2013.