Pulkstenis rādija 2.05 naktī, kad aizvēru pēdējo grāmatas "
Amerikāņu dievi " lapaspusi. Dievi bija
izplosījušies, vētra norimusi un vismaz uz brīdi – iestājies miers.
Tikai ne manā prāta, jo Amerikāņu dievi tajā bija sacēluši vēl
lielākas nekārtības, nekā grāmatā.
Ja rokās nonāk darbs, kas kļuvis teju par desmitgades meteorītu
(pirmo reizi izdots ASV 2001. gadā), tad pret grāmatu gribot
negribot rodas tāda kā pietāte. Jo šis nav parasts stāsts, bet gan
veltījums mitoloģijas pasaulei, kas iesniedzas gadsimtiem senā
vēsturē.
Meistarīgi spēlējoties ar mums zināmajiem priekšstatiem par dažādu
tautu mitoloģijas varoņiem, Nīls Geimens mums burtiski iedod ar
āmuru pa pieri – tie viss nemīt leģendās, bet ir reāli (nu gandrīz)
cilvēki.
Kā savā dziesmā dzied Joan Osbourne:
“What if God was one of us?
Just a slob like one of us
Just a stranger on the bus”
Amerikāņu dievos tiešām atklājas visās pārdabisko būtņu
cilvēciskajās vājībās – tiekšanās pēc varas, lai ko tas maksātu;
nenovīdība; skaudība; viltīgums; slinkums; aptaukošanās (ar ko kā
izrādās mocās Lieldienas!) un pat alkoholisms. Viņi (dievi) ir
tikpat ievainojami, nepārliecināti, apjukuši un nobijušies kā
ikviena cilvēciska būtne. Interesanti, ka paši cilvēki arī noveduši
dievus līdz šadam cilvēcisko vājību līmenim – dievi kļūst aizvien
vājāki, līdzko tos vairs neviens neatceras un nepielūdz. Gluži kā
dzīvē vīlies cilvēks, viņi krīt aizvien dziļākā depresijā un …
palaižas. Sajūk prātā, nodzeras, kaujas, apvainojas uz visu
pasauli. Un tieši tas pievelk stāstā, kuru lasot, rodas sajūta, ka
tā ir nevis izdomāta fikcija, bet gan patiess stāsts, kas brīžiem
pārtop sapnī.
Iešana dziļāk dažādos apziņas līmeņos laikam ir tas, kas šajā darbā
man izraisa līdzību ar vienu manām mīļākajām filmām –
režisora Kristofera Nolana Pirmsākumu (Inception). Grāmatas galveņā
varoņa Ēnas sagrozītā realitātes uztvere, līdzīgi kā Pirmsākumā,
nemitīgi liek uzdot jautājumu – vai viņš tiešām to piedzīvo, vai
visus sireālos notikumus uzbur viņa prāts, kuru ietekmē meistarīga
un neredzama roka. Un kā viņš spēj visu pārdabisko uztver ar bērna
cienīgu neizbrīnu par lietām, kur ikviens pieaugušais sajuktu prātā
no redzētā pretrunām vien. Beigās atstājot lasītāja prātā viesuli –
un vai beigas ir īstas vai tās uzbūris Ēnas prāts?
Amerikāņu dievi ir spēcīgs darbs, kas nevar atstāt vienaldzīgu.
Nīls Geimans ar šo fantastisko grāmatu ir ielicis spēcīgu
pamatakmeni fantastikas skeptiķu dvēselēs un neviens, ticiet man,
neviens, izlasot šo darbu nespēs nedomāt par to vizmaz vēl vairākas
dienas pēc grāmatas nolikšanas plauktā. Tāpat kā paša Geimana
iedvesmas darbi, kuri atstājuši paliekošu iespaidu jau bērnībā –
Gredzenu pavēlnieks, Nārnijas hronikas un Alise Brīnumzemē, arī
viņa paša radītais, nebaidīšos teikt, episkais stāsts, atstās
neidzēšamu literatūras pasaulē.
Anda Jansone, http://andasstuff.wordpress.lv, 28.09.2012.