Šogad lasītājiem pie mums rudens atnesa līdz šim nebijušu
notikumu – latviešu autores radītu fantāzijas triloģiju. Katru
mēnesi grāmatnīcās nonāca viens turpinājums. Novembris ir pēdējais
rudens mēnesis un arī mēnesis, kurā lasītāji savās rokās var turēt
noslēdzošo Lauras Dreižes fantāzijas triloģijas
Danse Macabre daļu –
”Debesu lauskas”.
Kā ierasts, notikumi turpinās tur, kur beidzās otrā daļa. Viktorija
atrodas pie gaisa pirātiem. Taniels ir aizrauts līdzi soģiem. Ir
nokritusi viena no platformām un apkārt valda haoss, ir daudz
mirušu cilvēku. Marķīze nāk klajā ar piedāvājumu glābt no tik
traģiska likteņa pārējās platformas un Misteriums turpina virzīties
uz savu vienīgo mērķi. Viktorija pamanās saviem jau esošajiem
piedzīvojumiem klāt pielikt ielavīšanos parlamentā un
viesošanos…ellē. Ar ko tas viss beidzas? Pieņemu, ka variet
nojaust, taču atliek tikai izlasīt, lai uzzinātu vai nojauta
izrādīsies trāpīga.
Diemžēl, mana izrādījās pagalam trāpīga. Saku diemžēl, jo man nekad
nepatīk brīži, kad es varu paredzēt beigas grāmatai vai filmai.
Patiesībā, šī daļa mani mazliet saskumdināja un lika vilties, jo es
biju uzbūvējusi savas cerības par to, ko vēlētos šeit redzēt un…
šīs cerības nepiepildījās. Ņemot vērā uz kādas nots beidzās otrā
daļa(gana dramatiski), es ļoti cerēju, ka nu noslēdzošajā daļā būs
ļoti daudz par Londonu un es saņemšu atbildes uz saviem
jautājumiem, uzzināšu ļaundara motivāciju utt. Kā teikt, es domāju,
ka pirmajā daļā iešūpojāmies, ok, otrā daļa bija vairāk par
Viktoriju un tad nu trešajai daļai ķeroties klāt, berzēju rokas, ka
nu tikai būs par Londonu, kas ir izvirzīta iepriekš kā galvenā
problēma… Diemžēl, nebija. Joprojām bija par Viktoriju, viņas mīlu
un neskaitāmām blakus lietām. Londona kaut kā palika tā ”starp
citu”.
Galveno motivāciju tā skaidri arī neuzzināju, taču pieverot
acis…kaut kā nebūt, savā prātā sagrabināju un aiz matiem pievilku.
Man pat nebija kliedzošu iebildumu pret to beigu ideju un
risinājumu – lietas mainās, ne visu vienmēr var ērti nokārtot un
reizēm cilvēkiem savā dzīvē jāsaskaras ar ļoti lielām pārmaiņām. Es
sadzīvotu ar šādu beigu scenāriju, ja vien mani līdz tam tā labi un
pamatoti aizvestu – ar varoņiem, kas cenšas un izmēģina desmitiem
dažādas idejas, kā atrisināt galveno problēmu, man tiek viss tā
labi izstāstīts, paskaidrots un tad…beigas izvēršas tādas, kādas
izvērsās. Man gribējās tādu labi izveidotu aizvešanu līdz tam.
Tāpēc man bija problēmas ar to, ka šeit bija daudz blakus lietu,
kas novirzīja fokusu nevis uz galveno problēmu, bet kaut kur pa
malām. Līdz ar to beigās man jau radās iespaids, ka visiem
vienalga, kas notiek ar Londonu, ka tikai Viktorijai ir boifrends
un viņš pietiekami daudz pievērš uzmanību(un, ka es esmu tā
riebīgā, kurai vienalga par boifrendu un gribas visu enerģiju
fokusēt uz Londonu).
”Par spīti sava daudzsološajam nosaukumam, Mūsu Tēva šķērsiela nesniedza nedz dievišķu apskaidrību, nedz mierinājumu…”
Negribu būt tikai negatīva, jo nav arī tā, ka pilnīgi viss bija
slikti. Nē. Man patika vairākas otrā un trešā plāna lietas.
Piemēram, nebija zemē metama ideja par gaisa pirātiem. Interesanta
doma un es labprāt būtu lasījusi vairāk pirātisma un kolorītu tēlu.
Tāpat man forši likās ieskicētie varoņi Piķis un Zēvele. Īpaši jau
Zēvele, kurai galīgi nebija problēmu paust savu attieksmi :D
Interesanta likās arī autores radītā elle. Ak, jā – šo lietu es
saku par visām daļām, bet – darbam ir labs nosaukums. Autorei ir
labs rakstības stils un manuprāt, neapšaubāmi piemīt talants un ir
idejas, tāpēc es domāju, ka viņas labākās grāmatas vēl tikai
būs.
Triloģija tika nobeigta un lai gan stipri tā ”starp citu” un
nenoslīpēti, bet risinājums tika piedāvāts, ātri īstenots un nebija
tā, ka lasītājam pašam jādomā, kāds tad bija Londonas liktenis.
Domāju, ka jauniešiem, kuri vēlas izklaidējošu, vieglu darbu ar
dažādiem notikumu līkločiem un mīlas līniju, šī triloģija varētu
tīri labi iet pie sirds. Mans vērtējums ir subjektīvs un protams,
pie vainas ir arī tas, ka man ir bieži problēmas ar mīlas
līnijām.
Šobrīd, kad ir izlasītas visas trīs daļas, jāsaka, ka pirmā man
patika vislabāk. Tajā Taniels nebija tik salds kā citās, notikumi
likās sakārtotāki un mērķtiecīgāki, kā arī Viktorijas darbības
likās savienotas ar viņas jaunības maksimālismu un galvā ieņemtās
idejas īstenošanu par visām varītēm.
Mans vērtējums: 5,5/10
Anete Ābele-Gile, happynorelle.wordpress.com, 20.11.2015.
