Šogad lasītājiem pie mums rudens atnesa līdz šim nebijušu notikumu – latviešu autores radītu fantāzijas triloģiju. Katru mēnesi grāmatnīcās nonāca viens turpinājums. Novembris ir pēdējais rudens mēnesis un arī mēnesis, kurā lasītāji savās rokās var turēt noslēdzošo Lauras Dreižes fantāzijas triloģijas Danse Macabre daļu – ”Debesu lauskas”.

Kā ierasts, notikumi turpinās tur, kur beidzās otrā daļa. Viktorija atrodas pie gaisa pirātiem. Taniels ir aizrauts līdzi soģiem. Ir nokritusi viena no platformām un apkārt valda haoss, ir daudz mirušu cilvēku. Marķīze nāk klajā ar piedāvājumu glābt no tik traģiska likteņa pārējās platformas un Misteriums turpina virzīties uz savu vienīgo mērķi. Viktorija pamanās saviem jau esošajiem piedzīvojumiem klāt pielikt ielavīšanos parlamentā un viesošanos…ellē. Ar ko tas viss beidzas? Pieņemu, ka variet nojaust, taču atliek tikai izlasīt, lai uzzinātu vai nojauta izrādīsies trāpīga.

Diemžēl, mana izrādījās pagalam trāpīga. Saku diemžēl, jo man nekad nepatīk brīži, kad es varu paredzēt beigas grāmatai vai filmai. Patiesībā, šī daļa mani mazliet saskumdināja un lika vilties, jo es biju uzbūvējusi savas cerības par to, ko vēlētos šeit redzēt un… šīs cerības nepiepildījās. Ņemot vērā uz kādas nots beidzās otrā daļa(gana dramatiski), es ļoti cerēju, ka nu noslēdzošajā daļā būs ļoti daudz par Londonu un es saņemšu atbildes uz saviem jautājumiem, uzzināšu ļaundara motivāciju utt. Kā teikt, es domāju, ka pirmajā daļā iešūpojāmies, ok, otrā daļa bija vairāk par Viktoriju un tad nu trešajai daļai ķeroties klāt, berzēju rokas, ka nu tikai būs par Londonu, kas ir izvirzīta iepriekš kā galvenā problēma… Diemžēl, nebija. Joprojām bija par Viktoriju, viņas mīlu un neskaitāmām blakus lietām. Londona kaut kā palika tā ”starp citu”.

Galveno motivāciju tā skaidri arī neuzzināju, taču pieverot acis…kaut kā nebūt, savā prātā sagrabināju un aiz matiem pievilku. Man pat nebija kliedzošu iebildumu pret to beigu ideju un risinājumu – lietas mainās, ne visu vienmēr var ērti nokārtot un reizēm cilvēkiem savā dzīvē jāsaskaras ar ļoti lielām pārmaiņām. Es sadzīvotu ar šādu beigu scenāriju, ja vien mani līdz tam tā labi un pamatoti aizvestu – ar varoņiem, kas cenšas un izmēģina desmitiem dažādas idejas, kā atrisināt galveno problēmu, man tiek viss tā labi izstāstīts, paskaidrots un tad…beigas izvēršas tādas, kādas izvērsās. Man gribējās tādu labi izveidotu aizvešanu līdz tam. Tāpēc man bija problēmas ar to, ka šeit bija daudz blakus lietu, kas novirzīja fokusu nevis uz galveno problēmu, bet kaut kur pa malām. Līdz ar to beigās man jau radās iespaids, ka visiem vienalga, kas notiek ar Londonu, ka tikai Viktorijai ir boifrends un viņš pietiekami daudz pievērš uzmanību(un, ka es esmu tā riebīgā, kurai vienalga par boifrendu un gribas visu enerģiju fokusēt uz Londonu).

”Par spīti sava daudzsološajam nosaukumam, Mūsu Tēva šķērsiela nesniedza nedz dievišķu apskaidrību, nedz mierinājumu…”

Negribu būt tikai negatīva, jo nav arī tā, ka pilnīgi viss bija slikti. Nē. Man patika vairākas otrā un trešā plāna lietas. Piemēram, nebija zemē metama ideja par gaisa pirātiem. Interesanta doma un es labprāt būtu lasījusi vairāk pirātisma un kolorītu tēlu. Tāpat man forši likās ieskicētie varoņi Piķis un Zēvele. Īpaši jau Zēvele, kurai galīgi nebija problēmu paust savu attieksmi :D Interesanta likās arī autores radītā elle. Ak, jā – šo lietu es saku par visām daļām, bet – darbam ir labs nosaukums. Autorei ir labs rakstības stils un manuprāt, neapšaubāmi piemīt talants un ir idejas, tāpēc es domāju, ka viņas labākās grāmatas vēl tikai būs.

Triloģija tika nobeigta un lai gan stipri tā ”starp citu” un nenoslīpēti, bet risinājums tika piedāvāts, ātri īstenots un nebija tā, ka lasītājam pašam jādomā, kāds tad bija Londonas liktenis. Domāju, ka jauniešiem, kuri vēlas izklaidējošu, vieglu darbu ar dažādiem notikumu līkločiem un mīlas līniju, šī triloģija varētu tīri labi iet pie sirds. Mans vērtējums ir subjektīvs un protams, pie vainas ir arī tas, ka man ir bieži problēmas ar mīlas līnijām.

Šobrīd, kad ir izlasītas visas trīs daļas, jāsaka, ka pirmā man patika vislabāk. Tajā Taniels nebija tik salds kā citās, notikumi likās sakārtotāki un mērķtiecīgāki, kā arī Viktorijas darbības likās savienotas ar viņas jaunības maksimālismu un galvā ieņemtās idejas īstenošanu par visām varītēm.

Mans vērtējums: 5,5/10

Anete Ābele-Gile, happynorelle.wordpress.com, 20.11.2015.