Grāmata ” Amerikāņu Dievi ’‘, kuras autors ir Nīls Geimens, ir īstā grāmata rudens vakariem. Rudens vējš, tumsa aiz loga, lietus un vēsais gaiss pilnībā piestāv šai grāmatai. Atliek tikai uzvārīt tēju, iekārtoties ērtāk dīvānā un piedzīvojums var sākties.

-Tici, – turpināja bifeļcilvēks. – Ja gribi izdzīvot, tev jātic.”

Grāmatas galvenais varonis ir Ēna, kurš tiek atbrīvots no cietuma. Diemžēl, izrādās, ka viņa sieva nupat gājusi bojā smagā avārijā. Toties, kā dīvains gaismas stars parādās nepazīstamais Trešdiena, kas piedāvā Ēnai darbu. Pēc apdomāšanās Ēna darbu pieņem un tad sākas karuselis.

Neko vairāk par sižetu stāstīt nevēlos, jo nevēlos aplaupīt cilvēkus, kas plāno šo grāmatu lasīt. Kas ir kas šajā grāmatā, tas katram lasītājam jāatklāj pašam, virzoties pa autora nosprausto ceļu lapu pa lapai. Tas ir ceļojums, kurā vērts iesaistīties, ka es Jums saku :) Ja neesi drošs, ka pārzini mītus un dievības, tad drošības pēc pa rokai turi kādu mītu vai dievību vārdnīcu(vai ko līdzīgu), kurā ieskatīties.

Cilvēks gājis roku rokā ar dieviem jau kopš seniem, seniem laikiem. Padomāsim paši, kādas dievības bija senajiem grieķiem un kāda buķete romiešiem, nemaz nerunājot par indiešiem vai skandināviem. Cilvēks vienmēr ir ticējis un pielūdzis. Tāpat kā Amerika vienmēr ir bijusi vieta, kur sastopas visdažādāko tautu cilvēki. Vieni ir izraidīti no savas dzimtenes, citi devušies piepildīt savus sapņus, vēl citi pārcēlušies turp, jo vēlējušies pārmaiņas. Tā tas ir vēl šodien. Katrai tautai ir sava bagāža, kas ietver arī mitoloģiju un līdz ar to, dievības, kurām tiek ticēts. Tomēr, mūsdienās cilvēku vairākums vairs netic senajiem dieviem, nepielūdz tos un tie grimst aizmirstībā. Šobrīd vairāk pielūgsmes saņem dzeltenajā presē izklājušās ”zvaigznes”, nauda, vara, televīzija vai jaunāko tehnoloģiju rotaļlietas, nekā senie dievi. Un Geimena grāmatā dievi nav apmierināti ar radušos situāciju…

Autoram ir lieliska valoda, kura plūst brīvi, velkot savu lasītāju līdzi un ik pa laikam tekstā atrodami interesanti salīdzinājumi vai sulīgi izteicieni.

Man ir dēls – tik stulbs, it kā savu stulbumu būtu pircis akcijā ”Ņemi divus, maksā par vienu!”

Čikāga sākās lēni kā migrēna.

Smaidā nebija ne humora, ne prieka, ne līksmes dzirksts. Tā vien likās, ka smaidīt Trešdiena bija mācījies pēc instrukcijas rokasgrāmatā.

Kopumā jāsaka, ka no šīs grāmatas, ar labu režisoru priekšgalā, sanāktu viena episka filma :) . Vēl tikai vēlos paust atzinību cilvēkiem, kas veidojuši grāmatas vāku – tas ir lielisks un piestāv saturam. Šis darbs ir neparedzams, ļoti aizraujošs un ļauj cilvēkam aizdomāties, kas mūsdienās stāv uz pjedestāla un vai tam tur vajadzētu stāvēt. Aizverot grāmatas vākus apdomājos, kam ticu es pati un kas ir svarīgs man…

Mans vērtējums: 9,5/10

Anete Ābele, http://happynorelle.wordpress.com, 26.09.2012.