Vakars. Aiz loga tumsa. Uz palodzes vaļājas kaķis, kurš nenolaiž
no manis savu puspiemiegto aci. Šovakar īss stāsts par plānu
grāmatiņu –
”Viktorijas laika šausmu stāsti”. Tos pārstāstījis
Maiks Stoks.
Plānajā grāmatiņā atrodami seši Viktorijas laikā sarakstīti šausmu
stāsti. Dažiem no tiem ir konkrēti zināmi autori, bet atlikušie ir
vai nu ar autoriem, kuriem it kā varētu piedēvēt šo stāstu
sarakstīšanu, vai arī vispār bez konkrētiem autoriem. Piemēram,
stāstam ”Kaķis” autors ir brits Semjuels Sevidžs, bet stāsta ”Žana
Kabē galva” sarakstītājs nav zināms. Vien pēc vides un tēlu vārdiem
noprotam, ka spalvas turētājs bijis francūzis.
Uzreiz teikšu, ka rūdītiem šausmu stāstu un filmu faniem, kas
lasījuši un redzējuši uz ekrāniem tādas lietas, kādas es pat
iedomāties nevaru, šie stāsti varētu arī neizraisīt lielu reakciju.
Šausmas ir bijušas visos laikos, bet tolaik, kad tapa šie darbi, to
lasītājs nebija redzējis vai lasījis visu, ko ir iespēja redzēt un
lasīt mums. Anyway, es neesmu rūdīta šausmu žanrā literatūrā un gan
asiņainās, gan mazāk asiņainās šausmenes kino vispār apeju ar lielu
līkumu. Šie stāsti man neuzdzina šausmas, taču ar īsto noskaņu –
tie var būt mazliet biedējoši, tādam zaļam gurķim šausmu žanrā, kā
man. Turklāt, es vispār esmu pēc dabas tāda…trīcelīga un ja vēl
mana iztēle ieskrienas…. Kad lasīju vienu no stāstiem, bija vēls,
tumšs, man dega maza lampiņa, apkārt aizdomīgi slaistījās kaķis un
tad pēkšņi kaut kas nograbēja virtuvē. Ziniet, nebija baigi forša
sajūta. Lai gan stāsti ir visai īsi( kopā grāmatā ir tikai nedaudz
pāri 100lpp), es biju diezgan ielasījusies tajā sajūtā un mazliet
tomēr salecos.
Man patika, ka katrs stāsts bija savādāks un nebija tā, ka puse no
stāstiem ir par vampīriem vai augšāmceltiem miroņiem utt. Katrā
stāstā bija par ko citu. Bija gan vampīrs, gan līķa daļa, gan
atriebība novedot līdz neprātam. Gan vēl kas cits(nevar tak atklāt
visu stāstu tēmas :D). Ak, jā – zīmējumi gan ir tādi melnbalti
un…visai dzīvīgi. Īpaši tā vampīra seja. Tieši tas, kas vēl
vajadzīgs šausmu stāstam :) Grāmatas beigās atrodams sarakstiņš ar
citiem šausmu stāstu autoriem(un klāt arī darbu nosaukumi). Tur
atrodami tādi vārdi kā Brems Stokers, Edgars Alans Po, Gijs de
Mopasāns un citi. Tā kā – ja ir interese, var vadīties pēc šī
sarakstiņa un pameklēt sev vēl lasāmo :)
Kad beidzu šo grāmatu lasīt, man pirmā doma bija, ka tā būtu forša,
maza dāvaniņa namamātei, ja man būtu jāapmeklē kāda Helovīna
ballīte pie draudzenēm vai arī kā forša piedeva kādai lielākai
dāvanai dzimšanas dienā, cilvēkam, kuram kas tāds varētu patikt. Es
reizēm esmu saskārusies ar to, ka man ir dāvana, bet gribas pielikt
tai klāt vēl kko mazu, foršu vai prikolīgu, vai interesantu utt.
Tad šī grāmata ir kas tāds, kas ietilptu tajā kategorijā ”kaut kas
interesants, ko pielikt klāt dāvanai”. Protams, tur jāskatās, kam
dāvana(galīgi neies klāt, ja dāvana domāta romantiskai būtnei, kas
galīgi sev tuvumā negrib nekāda laikmeta šausmu grāmatas).
Mans vērtējums: 6,5/10
Anete Ābele, happynorelle.wordpress.com, 4.11.2015.