Vakars. Aiz loga tumsa. Uz palodzes vaļājas kaķis, kurš nenolaiž no manis savu puspiemiegto aci. Šovakar īss stāsts par plānu grāmatiņu – ”Viktorijas laika šausmu stāsti”. Tos pārstāstījis Maiks Stoks.

Plānajā grāmatiņā atrodami seši Viktorijas laikā sarakstīti šausmu stāsti. Dažiem no tiem ir konkrēti zināmi autori, bet atlikušie ir vai nu ar autoriem, kuriem it kā varētu piedēvēt šo stāstu sarakstīšanu, vai arī vispār bez konkrētiem autoriem. Piemēram, stāstam ”Kaķis” autors ir brits Semjuels Sevidžs, bet stāsta ”Žana Kabē galva” sarakstītājs nav zināms. Vien pēc vides un tēlu vārdiem noprotam, ka spalvas turētājs bijis francūzis.

Uzreiz teikšu, ka rūdītiem šausmu stāstu un filmu faniem, kas lasījuši un redzējuši uz ekrāniem tādas lietas, kādas es pat iedomāties nevaru, šie stāsti varētu arī neizraisīt lielu reakciju. Šausmas ir bijušas visos laikos, bet tolaik, kad tapa šie darbi, to lasītājs nebija redzējis vai lasījis visu, ko ir iespēja redzēt un lasīt mums. Anyway, es neesmu rūdīta šausmu žanrā literatūrā un gan asiņainās, gan mazāk asiņainās šausmenes kino vispār apeju ar lielu līkumu. Šie stāsti man neuzdzina šausmas, taču ar īsto noskaņu – tie var būt mazliet biedējoši, tādam zaļam gurķim šausmu žanrā, kā man. Turklāt, es vispār esmu pēc dabas tāda…trīcelīga un ja vēl mana iztēle ieskrienas…. Kad lasīju vienu no stāstiem, bija vēls, tumšs, man dega maza lampiņa, apkārt aizdomīgi slaistījās kaķis un tad pēkšņi kaut kas nograbēja virtuvē. Ziniet, nebija baigi forša sajūta. Lai gan stāsti ir visai īsi( kopā grāmatā ir tikai nedaudz pāri 100lpp), es biju diezgan ielasījusies tajā sajūtā un mazliet tomēr salecos.

Man patika, ka katrs stāsts bija savādāks un nebija tā, ka puse no stāstiem ir par vampīriem vai augšāmceltiem miroņiem utt. Katrā stāstā bija par ko citu. Bija gan vampīrs, gan līķa daļa, gan atriebība novedot līdz neprātam. Gan vēl kas cits(nevar tak atklāt visu stāstu tēmas :D). Ak, jā – zīmējumi gan ir tādi melnbalti un…visai dzīvīgi. Īpaši tā vampīra seja. Tieši tas, kas vēl vajadzīgs šausmu stāstam :) Grāmatas beigās atrodams sarakstiņš ar citiem šausmu stāstu autoriem(un klāt arī darbu nosaukumi). Tur atrodami tādi vārdi kā Brems Stokers, Edgars Alans Po, Gijs de Mopasāns un citi. Tā kā – ja ir interese, var vadīties pēc šī sarakstiņa un pameklēt sev vēl lasāmo :)

Kad beidzu šo grāmatu lasīt, man pirmā doma bija, ka tā būtu forša, maza dāvaniņa namamātei, ja man būtu jāapmeklē kāda Helovīna ballīte pie draudzenēm vai arī kā forša piedeva kādai lielākai dāvanai dzimšanas dienā, cilvēkam, kuram kas tāds varētu patikt. Es reizēm esmu saskārusies ar to, ka man ir dāvana, bet gribas pielikt tai klāt vēl kko mazu, foršu vai prikolīgu, vai interesantu utt. Tad šī grāmata ir kas tāds, kas ietilptu tajā kategorijā ”kaut kas interesants, ko pielikt klāt dāvanai”. Protams, tur jāskatās, kam dāvana(galīgi neies klāt, ja dāvana domāta romantiskai būtnei, kas galīgi sev tuvumā negrib nekāda laikmeta šausmu grāmatas).

Mans vērtējums: 6,5/10

Anete Ābele, happynorelle.wordpress.com, 4.11.2015.