Vai esi kādreiz aizdomājies par to, kas ir vienīgais jautājums par cilvēka dzīvi un nākotni, uz kuru ir zināma nekļūdīga atbilde? Vai esi aizdomājies, kuras divas lietas saliedē tautu visvairāk? Vai esi piefiksējis, kas ir pirmais, ko cilvēki vēlas noskaidrot, kad piedzimis bērns? Šiem un vēl citiem jautājumiem autore Ursula K. Le Gvina pieskaras savā darbā ” Tumsas kreisā roka ” . Šī ir ļoti īpaša grāmata. Tā it kā šķiet sarežģīta dēļ izdomātajiem svešvārdiem un nepierastām lietām, bet tajā pašā laikā brīžiem šķiet vienkārša, jo lietas, par ko autore liek aizdomāties nav nekas pārdabisks un iepriekš nekad nepieminēts. Autore neatklāj jaunu Ameriku. Tikai caur tēlainu valodu un smalki izstrādātu fantāzijas stāstu, atgādina un ļauj lasītājiem aizdomāties par ļoti daudzām tēmām.

Stāsta galvenais varonis ir starpplanētu savienības Ekumēnes sūtnis Dženli Ai, kurš nonācis uz planētas Ziema. Planēta ir atšķirīga no tā, pie kā viņš pieradis, lai gan politiskās spēlītes nav svešas arī šeit. Ne tikai laika apstākļi ir kas jauns viņam. Planētas iedzīvotāji, ko viņš sastop, ir bez noteikta dzimuma. Viņos ir gan sievišķais, gan vīrišķais sākums… Sūtnis pamazām iepazīst planētu un lasītājs var to iepazīt ar viņu kopā.

Es šo darbu lasīju palēnām, jo man bija nepieciešams ik pa laikam aizvērt grāmatu un apdomāt izlasīto, lai nepalaistu garām ko svarīgu un apstrādātu informāciju. Manuprāt, šī grāmata ir viens no tiem reti sastopamajiem lieliskajiem darbiem, kurus var nolikt plauktā, paņemt pēc gadiem pārlasīt un rosināt sevī jaunas pārdomas, ieraudzīt iepriekš nepamanītas nianses un gūt jaunus iespaidus. Esmu droša, ka tieši tas notiks, kad es izlemšu šo darbu pārlasīt pēc pāris gadiem. Šī grāmata nav tukšā fantastika, kurā galvenais ir izdomātie varoņi un vieta, bet domas tam visam nekādas apakšā nav. Šeit ir gan interesants fantāzijas stāsts, gan domas un emocijas, kuras paņem lasītāju savā varā. Iepriekš es biju lasījusi šīs pašas autores Jūrzemes grāmatu sēriju, kas man arī patika. ”Tumsas kreisā roka” gan ir pilnīgi atšķirīga, taču iepriekšējā pozitīvā pieredze ar šīs autores darbiem, iedrošināja mani ķerties pie šī. Nenožēloju. Ir vērts izlasīt grāmatu un izbaudīt visas tās piedāvātās emocijas. Manā grāmatā jau tagad zīmulis atstājis savas pēdas, jo tik daudz domas bija atzīmēšanas vērtas. Necentīšos pārrakstīt tās visas, tikai nobeigumā ierakstīšu dažas:

”Vecāku instinkti, tieksme pasargāt, nav saistīti ar dzimumu.”

””Nezināmais,” mežā atskanēja Faksi maigā balss,”neparedzētais, nepierādītais veido dzīves pamatu. Nezināšana ir domu pamats. Nepierādītais ir darbības pamats.”

”Cilvēks var melot ar vārdiem. Bet ne ar domām…”

Mans vērtējums: 10/10  (Ir bauda palēnām lasīt ko šādu.)

Anete Ābele, http://happynorelle.wordpress.com, 6.09.2012.