Romāns ”Eņģeļu impērija” ir Bernāra Verbēra ”Tanatonautu” triloģijas otrā grāmata. Lai gan hronoloģiski pareizi būtu lasīt pirmo šīs sērijas darbu ”Tanatonauti” , ”Eņģeļu impērijas” sižeta līnija mani aizrāva vairāk, un palasot internetā atsauksmes, ka triloģiju var sākt lasīt arī no vidus, es nolēmu pamēģināt vispirms iepazīties tieši ar šo darbu.

Romāna “Eņģeļu impērija” galvenais varonis Mišels Pensons nomirst un nonāk pēcnāves valstībā. Ikviens cilvēks tur stājas tiesas priekšā, kurā tiek novērtēts viņa mūža devums un atkarībā no iegūtā punktu skaita viņš vai nu tiek paaugstināts par eņģeli, vai tiek sūtīts uz Zemi jaunā reinkarnācijā. Pateicoties sava advokāta Emīla Zolā pārliecinošajai runai, Mišels Pensons tiek novērtēts ar eņģelim nepieciešamo punktu skaitu un var kļūt par sargeņģeli trim cilvēkiem. Viņa uzdevums kā eņģelim ir panākt, lai vismaz viens viņa protežē arī iegūtu nepieciešamos piecsimt punktus. (www.zvaigzne.lv)

Kā jau redzams grāmatas anotācijā, romāna sižets balstīts zinātniskās fantastikas žanrā. Iespējams, kāds sacīs, ka doma par paradīzes pūkainajiem mākoņiem, pa kuriem staigā mūsu sargeņģeļi, ir jau daudzviet apspēlēta, un, tomēr man gribas sacīt, ka Verbērs šajā tematā ir atradis jaunu un interesantu pieeju. Šo grāmatu viennozīmīgi nevar lasīt tikai kā izklaidējošu romānu, jo lai gan tajā netrūkst asprātīga humora devas, lielākā romāna vērtība ir tieši tajā iekļautā filosofija. Lasot šo darbu mani nepameta sajūta, ka Verbērs ir ļoti izglītots pasaules folklorā un vēsturē un tieši šis faktors sniedz darbam tā pievienoto vērtību.

Tāpat neapšaubāmi redzama bija autora attieksme pret mūsdienu sabiedrību un tās problēmām. Varētu pat sacīt, ka pats grāmatas fokuss lielākoties tika likts tieši uz cilvēces problēmām globālā mērogā, jo romāna varoņi, eņģeļi, ir tie, kas rausta sīko cilvēciņu dzīves auklas, lai virzītu sabiedrību tuvāk pilnībai. Tomēr, cilvēks šajā procesā ir nelabojams sliņķis un muļķis, jo uz progresu rāpo gliemeža ātrumā. Atziņa, ko no šīs grāmatas saglabāšu savā atmiņā ir eņģeļu pārdomas, ka cilvēks jau patiesībā nemaz negrib būt laimīgs, tikai grib uz brīdi mazināt savas ciešanas. Interesanta arī šķita ideja, ka dvēseles, kas nonāk debesīs, un tiek reinkarnētas atpakaļ uz zemes, dzīves laikā nepārtraukti sastopas ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem, protams, citos veidolos, tik ilgi līdz tiek atrisinātas viņu savstarpējo attiecību problēmas, kuras nebija iespējams sakārtot iepriekšējās dzīvēs.

Lielākā romāna vērtība, manuprāt, ir tieši ”Absolūto un relatīvo zināšanu enciklopēdijas” nodaļas, ko Verbērs iekļāvis visa romāna garumā. Palasot par Verbēra daiļradi, ieraudzīju, ka šāda paša nosaukuma grāmatu autors ir izdevis arī atsevišķi, kā daļu no sava slavenākā romāna ”Empire Of The Ants” jau pirms ”Eņģeļu impērijas” iziešanas tautās. Šādas un citas atsauces, uz iepriekšējiem darbiem, Verbēra romāna manāmas viscaur. Tomēr tieši ”Absolūto un relatīvo zināšanu enciklopēdija” rūpējās par to, lai motivētu mani pierakstīt lapaspuses ar citātiem, ko atcerēties arī pēc grāmatas nolikšanas plauktā. Piemēram: ”Bieži nespējam rast atrisinājumu, jo mūsu prātu zemapziņā ierobežo zīmējuma teritorija, tomēr nekur nav norādīts, ka to nedrīkst pārkāpt. Morāle: lai izprastu kādu sistēmu, jāizkļūst…ārpus tās.”

Lasot šo darbu, mani burtiski apbūra vieglums ar kādu Verbērs apraksta šķietami ļoti sarežģītas lietas, un atbrīvotības pakāpe kādā norisinās viņa fantāzijas lidojums. Šo grāmatu var lasīt visu reliģiju piekritēji, jo šajā romānā katrs atradīs kaut ko savu. Autors ir meistarīgi savijis kopā visdažādākos filosofijas un reliģijas elementus, lai radītu pats savu alternatīvo realitāti, kas šķiet tik reāli izstāstīta, ka nevilšus gribas noticēt, ka virs mūsu galvām tiešām ir sava veida eņģeļu birokrātija, kas rūpējas ne tikai par mūsu labklājību, bet arī to, lai pēc nāves stājoties Erceņģeļu priekšā, mums ir pietiekams punktu skaits.

Dodu grāmatai 9 Tējtasītes un dodos lasīt tālāk nākamo triloģijas daļu ”Mēs – Dievi” .

Anna Kalna, http://teejtasiite.wordpress.com, 26.06.2012.