Pāris vārdos raksturojot šo Megijas Stīvoteras romānu, varētu
teikt – jūtīgs stāsts par skaistu jaunības mīlestību, pasniegts
tradicionālajā fantāzijas mērcē. Uzzinot par ko ir šī grāmata,
mazliet šaubījos vai ir vērts lasīt, ka neuzraujos uz vēl vienu
Twilight. Tomēr, vienkāršais, neizskaistinātais grāmatas vāks, kas
tik ļoti atšķiras no mūsdienu vampīrliteratūras ilustrācijām, mani
nošarmēja. Stāsts, par cilvēku, kas iemīlas fantastiskā būtnē,
protams, ir dzirdēts, bet šajā gadījumā labi uzrakstīts un neatstāj
atgremojuma iespaidu, par spīti neskaitāmajām līdzībām, kas
atrodamas ar mūsdienu populāro jauniešu literatūru un kino,
piemēram, Vampire Diaries vai Blood And Chocolate.
Romāna
Trīsas galvenā varone ir 17 gadus vecā Greisa,
kuru bērnībā sakoduši vilki. Meitenei pieaugot, viņas mājām allaž
tuvumā turas kāds īpašs vilks, ko viņa atceras no bērnu dienām, kā
savu glābēju. Šis vilks ar dzeltenajām acīm ir Sems. Arī viņu
bērnībā sakoda, kā rezultātā viņš pārvērtās vilkacī, un tagad kopā
ar savu baru dzīvo mežā. Atšķirībā no citā literatūrā
aprakstītajiem vilkačiem, kas pārvēršas tikai pilnmēness iespaidā,
Sems spēj saglabāt cilvēka veidolu, kad ir silts, taču zemas gaisa
temperatūras, viņam allaž jāpavada vilka ādā. Ar laiku, vilkači
spēj pārvērsties aizvien retāk, līdz beidzot paliek par vilkiem uz
visiem laikiem. Kad vietējie ciemata vīri dodas vilku medībās, Sems
tiek ievainots un par spīti aukstajam rudenim, pārvēršas par
cilvēku. Viņu atrod, un no lodes izglābj Greisa. Abi jaunieši
iemīlas, un loģiski rodas jautājums, ko īsti darīt, lai Sems
nepārvērstos, un nekļūtu par vilku uz visiem laikiem. Fonā
norisinās neliela drāma ar Greisas draudzeni, blakus sižeta līnija
par jaunu vilkaci ar sliktu raksturu, kā arī dziļāks ieskats Sema
vilku barā. Tomēr, notikumu ir visai maz, un uzsvars tiek likts uz
abu jauniešu savstarpējām jūtām. Iespējams, romānam prasītos
nedaudz vairāk action, taču tad, tas zaudētu savu harmonisko
plūdumu.
Ja tic vikipēdijai, tad pēc romāna Trīsas motīviem tiks uzņemta arī
filma. Un šeit, manuprāt, būs gaidāms skaists kinematogrāfisks
darbs, jo viens no lielākajiem plusiem lasot šo romānu bija noskaņa
un lēnais plūdums, kas lieliski varētu tikt apspēlēts prasmīga
režisora rokās. Arī nosaukums Trīsas izvēlēts apdomīgi, jo parāda
smalko jūtu pasauli, ko sniedz pirmā mīlestība, ļaujot tai
izpausties skaistā dabas un gadalaiku pārmaiņu fonā. Gribot,
negribot, tomēr jāsalīdzina ar Twilight, kur arī liela daļa
darbības norisinās mežu ieskautā mazpilsētā. Tomēr, Twilight
galvenie varoņi ir emocionāli nomākti pusaudži, kas nespēj
iedomāties dzīvi bez savas idealizētās mīlestības, kamēr Trīsu
varoņi ir dzīvāki, daudz tuvāki tam, kā jaunieši patiesībā uzvedas
un domā, un krietni mazāki mazohisti.
Citur pasaulē pieejamas arī nākamās romāna daļas Linger un Forever,
taču, manuprāt, šī grāmata spēj tīri labi izdzīvot viena, un
neprasa īpašu turpinājumu. Kopumā vērtēju romānu kā pietiekami
gaumīgu, romantisku stāstu par mīlestību, iespējams, bez pārāk
lielas oriģinalitātes, bet ar sava veida ziemas noskaņai raksturīgo
šarmu.
Anna Kalna, http://teejtasiite.wordpress.com , 3.12.2011.
