Pāris vārdos raksturojot šo Megijas Stīvoteras romānu, varētu teikt – jūtīgs stāsts par skaistu jaunības mīlestību, pasniegts tradicionālajā fantāzijas mērcē. Uzzinot par ko ir šī grāmata, mazliet šaubījos vai ir vērts lasīt, ka neuzraujos uz vēl vienu Twilight. Tomēr, vienkāršais, neizskaistinātais grāmatas vāks, kas tik ļoti atšķiras no mūsdienu vampīrliteratūras ilustrācijām, mani nošarmēja. Stāsts, par cilvēku, kas iemīlas fantastiskā būtnē, protams, ir dzirdēts, bet šajā gadījumā labi uzrakstīts un neatstāj atgremojuma iespaidu, par spīti neskaitāmajām līdzībām, kas atrodamas ar mūsdienu populāro jauniešu literatūru un kino, piemēram, Vampire Diaries vai Blood And Chocolate.

Romāna Trīsas galvenā varone ir 17 gadus vecā Greisa, kuru bērnībā sakoduši vilki. Meitenei pieaugot, viņas mājām allaž tuvumā turas kāds īpašs vilks, ko viņa atceras no bērnu dienām, kā savu glābēju. Šis vilks ar dzeltenajām acīm ir Sems. Arī viņu bērnībā sakoda, kā rezultātā viņš pārvērtās vilkacī, un tagad kopā ar savu baru dzīvo mežā. Atšķirībā no citā literatūrā aprakstītajiem vilkačiem, kas pārvēršas tikai pilnmēness iespaidā, Sems spēj saglabāt cilvēka veidolu, kad ir silts, taču zemas gaisa temperatūras, viņam allaž jāpavada vilka ādā. Ar laiku, vilkači spēj pārvērsties aizvien retāk, līdz beidzot paliek par vilkiem uz visiem laikiem. Kad vietējie ciemata vīri dodas vilku medībās, Sems tiek ievainots un par spīti aukstajam rudenim, pārvēršas par cilvēku. Viņu atrod, un no lodes izglābj Greisa. Abi jaunieši iemīlas, un loģiski  rodas jautājums, ko īsti darīt, lai Sems nepārvērstos, un nekļūtu par vilku uz visiem laikiem. Fonā norisinās neliela drāma ar Greisas draudzeni, blakus sižeta līnija par jaunu vilkaci ar sliktu raksturu, kā arī dziļāks ieskats Sema vilku barā. Tomēr, notikumu ir visai maz, un uzsvars tiek likts uz abu jauniešu savstarpējām jūtām. Iespējams, romānam prasītos nedaudz vairāk action, taču tad, tas zaudētu savu harmonisko plūdumu.

Ja tic vikipēdijai, tad pēc romāna Trīsas motīviem tiks uzņemta arī filma. Un šeit, manuprāt, būs gaidāms skaists kinematogrāfisks darbs, jo viens no lielākajiem plusiem lasot šo romānu bija noskaņa un lēnais plūdums, kas lieliski varētu tikt apspēlēts prasmīga režisora rokās. Arī nosaukums Trīsas izvēlēts apdomīgi, jo parāda smalko jūtu pasauli, ko sniedz pirmā mīlestība, ļaujot tai izpausties skaistā dabas un gadalaiku pārmaiņu fonā. Gribot, negribot, tomēr jāsalīdzina ar Twilight, kur arī liela daļa darbības norisinās mežu ieskautā mazpilsētā. Tomēr, Twilight galvenie varoņi ir emocionāli nomākti pusaudži, kas nespēj iedomāties dzīvi bez savas idealizētās mīlestības, kamēr Trīsu varoņi ir dzīvāki, daudz tuvāki tam, kā jaunieši patiesībā uzvedas un domā, un krietni mazāki mazohisti.

Citur pasaulē pieejamas arī nākamās romāna daļas Linger un Forever, taču, manuprāt, šī grāmata spēj tīri labi izdzīvot viena, un neprasa īpašu turpinājumu. Kopumā vērtēju romānu kā pietiekami gaumīgu, romantisku stāstu par mīlestību, iespējams, bez pārāk lielas oriģinalitātes, bet ar sava veida ziemas noskaņai raksturīgo šarmu.

Anna Kalna, http://teejtasiite.wordpress.com , 3.12.2011.