Patrika Nesa Haosa spēles triloģijas otro daļu
"Jautājums un atbilde" izlasīju krietnu
laiciņu pēc pirmās
"Nazis, ko neatlaist" . Un, lai gan pirmā
grāmata man patika, nojauta sacīja, ka otrā noteikti būs mazāk
aizraujoša kā tas nereti gadās ar triloģijām. Taču, acīmredzot arī
manai nojautai, tāpat kā man bija, nepieciešams atvaļinājums, jo
grāmata "Jautājums un Atbilde" man patika krietni labāk kā pirmā
triloģijas daļa. Iespējams, šīs grāmatas laikā pieradu pie autora
visai oriģinālā rakstīšanas stila, iespējams, vienkārši sapriecājos
par sev tik svarīgo varoņu psiholoģisko attīstību tiem uzlikto
pārdzīvojumu rezultātā, taču beidzot varu sacīt, ka man bija grūti
nolikt šo grāmatu malā.
Notikumi risinās jaunajā Prentistaunā – kādreizējā Patvērumā, kur
mērs Prentis (nu saukts, par prezidentu) mēģina iedibināt savu
diktatorisko režīmu, par palīglīdzekļiem izmantojot tiklab
”burkānu” kā ”pātagu”. Jau no paša sākuma, mērs pievērš
pastiprinātu uzmanību abiem stāsta varoņiem – Todam un Violai,
mēģinot iegūt viņu uzticību, un dažādos veidos izmantojot abu
savstarpējās jūtas, lai manipulētu ar jauniešiem.
Agresija, karš un naids, ir mēra labākie sabiedrotie, un romānā tas
ir gana uzskatāmi attēlots. Negribētos sacīt, ka Jautājums un
Atbilde ir asiņaināka kā triloģijas pirmā daļa, lai gan varoņi
bieži vien cieš fiziskas sāpes arī šajā daļā, taču slavējama liekas
autora spēja noturēt emocionālo spriedzi un parādīt Toda rakstura
pārmaiņas apstākļos, kad cilvēks ir spiests pielāgoties lai
izdzīvotu. Iespējams, šīs pārmaiņas lasītājos varētu izraisīt klaju
nepatiku pret Todu, taču, manuprāt, tās ir psiholoģiski pamatotas.
Šķirts no Violas, Tods pamazām pierod pie situācijas, kad mērs,
kuru viņš tik kvēli neieredz, pret Todu sāk izturēties labi (cik nu
tas kara apstākļos ir iespējams) – dod viņam darbu, māca viņu un
apgalvo, ka uzskata par savu dēlu. Saprazdams, ka mēra motīvi nav
sirdsšķīsti, Tods tik un tā pakļaujas jaunajam režīmam.
Kas šajā laikā notiek ar Violu? Šeit sākas viena no
interesantākajām romāna daļām. Jau pirmajā grāmatā Ness bija
izstrādājis pasauli, kur ļoti strikti tiek nodalīti abi dzimumi.
Šajā triloģijas daļā, šī dalījuma sistēma piedzīvo jaunu
kulmināciju. Pret mēra režīmu iestājas kāda dziedniece Koila
kundze, kas atjauno partizānu kustību, kurā lielākoties ietilpst
tieši daiļā dzimuma pārstāves, šo organizāciju nosaucot par
Atbildi, un tādējādi savā ziņā ne tikai cīnoties par brīvību, bet
padarot šo karu līdzīgu dzimumu cīņai. Un karš ir nežēlīgs, jo mērs
Prentis nepaliek parādā, izveidojot tā saucamo Jautājumu štābu,
kurā ar spīdzināšanas metodēm, tiek pratinātas sievietes. Nežēlība
aiziet vēl tālāk, kad sievietes un planētas pamatiedzīvotāji ēnkāji
jaunajā Prentistaunā, tiek iezīmēti ar kārtas numuriem, radot
acīmredzamas asociācijas ar mūsu pašu pasaules vēsturi.
Jāsaka, ka baisais iesaiņojums kādā romānā tiek attēlots karš ir tā
lielākais pluss, jo rada līdzpārdzīvojuma izjūtu. Tomēr, šī
grāmata, lai arī domāta jauniešiem, nav pati vieglākā lasāmviela,
ja patiešām iedziļinās tajā aprakstītajās problēmās. Dodu grāmatai
8,5 Tējtasītes un gaidu, iznākam noslēdzošo triloģijas daļu.
Anna Kalna, http://teejtasiite.wordpress.com, 2.07.2012.
