Sižets vēsta par aizbēgušas pusaudzes Valentīnas
meklējumiem Parīzē un Barselonā, atklāti un iejūtīgi rādot arī
meitenes ikdienu pirms pazušanas, viņas sapņus, vēlmes un
cerības.
Ģimenes uzdevumā izsekot dumpīgo skuķi devušās divas
privātdetektīves: nevērīgā un lempīgā Lisī, kurai jau vienreiz
izdevies Valentīnu pazaudēt, un Hiēna, leģendāra radība ar
rokzvaigznes ārieni un tumsas eņģeļa cienīgu neizskaidrojamu spēju
atrast meklēto. Viņu ceļojums pa pazudušās meitenes pēdām lasītājam
atklāj dažādu mūsdienu Eiropas subkultūru spraigi nīkulīgo ikdienu:
te savdabīgā simbiozē figurē gan antiglobālisti un atraktīvas
mākslinieces, gan grupveida orģijās slīgstošas lesbietes un
nelaimīgas mājsaimnieces, noslēpumaini slepeno dienestu aģenti,
sektanti un magribieši, vieglas un smagas narkotikas... Vienīgais,
kas šīs dažādās būtnes un parādības vieno, ir ticības un/vai
identitātes krīze.
Mūslaiku Parīzē, kur augusi Valentīna, bērnu un pieaugušo
prāti ir samulsināti, – ne mājas, ne skola vairs nav mīloša vide,
kurā augt un attīstīties, un katrs indivīds ir tieši tik viens, cik
viens un neaizsargāts ir nācis pasaulē. Kā vējritenis
Valentīna ir traukusies cauri dzīvei, meklēdama saknes un
patvērumu, un šie izmisīgie meklējumi viņu rauj arvien tālāk no
realitātes – varētu pat sacīt, ka realitātei Valentīnas dzīvē ir
maza nozīme.
Abas detektīves, cilvēki, kuriem būtu jāpārstāv stabilitāte un
informētība, ir tādi paši vējriteņi, varbūt vienīgi košāki un
pamanāmāki. Un meitenes radītāji – tētis, pusmūža rakstnieks ar
stabili nestabilu privāto dzīvi, un māte, novecot sākusi
trofejsieva, – nekādi nevar būt enkuri, kas trauksmainu pusaudzi
spētu noturēt ar mīloši stingru roku.
Tāpat kā divdesmitā gadsimta septiņdesmitajos gados Kalifornijā
uzplauka hipiju kustība, šābrīža Eiropas jaunieši tiecas uz kādu
pagaidām nezināmu, bet noteikti savādāku pasauli.
Sacelšanās pret vecāku nejēdzīgās dzīves apēnoto kārtību
Valentīnai ir kā izmisīgs mēģinājums atrast sevi un savu vietu,
ieraudzīt nākotni kā iespējamību, nevis neizbēgamu
galu.
Virdžīnija Depānta (Virginie Despentes)
Francijā un citviet Eiropā izpelnījusies literāru atzinību gan
literatūrzinātnieku un kritiķu, gan lasītāju aprindās. Viņa
nominēta Man Booker Prize, saņēmusi prestižo Renaudot balvu,
godalgota ar Prix de Flore. Romāns “Apokalipses
mazulīte” tulkots daudzās valodās, par to spraigi
diskutēts presē un sabiedrībā.
No franču valodas tulkojusi Agnese Kasparova.
