Nereti par provokatīviem un pat skandaloziem tiek dēvēti
Artūra darbi, kuri “kacina” pieklājīgo sabiedrību –
piemēram, darbu sērija, kurā pazīstami kultūras cilvēki iejutušies
sintezētos latviešu dievību tēlos, vai gleznas, kurās saduras
trauslums, nežēlība, sekss, apgarotība. Uztverti nepastarpināti,
tie skatītāju šokē, lai gan mākslinieks tajos ietver aktuālu
zemtekstu un ironijas slāni. Bērziņš ir ārkārtīgi daudzpusīgs, viņa
iztēlei pieder gan pasaulē slavenu mūzikas grupu albumu
noformējumi, gan daudzu Latvijā izdotu grāmatu vāciņi. Taču
šoreiz kādai jaunai grāmatai mākslinieks ne tikai veidojis ārējo
noformējumu un ilustrācijas, bet ir arī teksta autors –
klajā nācis viņa pirmais romāns “Visuma vērpēji”, ko izdevis Apgāds
Zvaigzne ABC.
Grāmatas “Visuma vērpēji” un jaunākās mākslinieka grafikas
izstādes atvēršanas svētki notiks 5. aprīlī 18.00 viesnīcas “Roma”
lobijā Rīgā Kaļķu ielā 28.
“Visuma
vērpēji” ir darbs, kas ir tikpat daudzslāņains kā
mākslinieka personība. Virspusējā līmenī tas piederīgs Latvijas
literatūrai maz pārstāvētajam zinātniskās fantastikas vai tā
dēvētās weird fiction (“dīvainās literatūras”) žanram, kura
slavenākais pārstāvis ir Hovards Fīlips Lavkrafts, lai gan tā
vienlaikus ir arī laikmetīga proza, kas preparē postmodernisma
laikmeta aktualitātes.
Romāna centrā ir jauna rīdziniece Karlīna, kurai puisis Rihards
mēģina iestāstīt dīvainas lietas: meitenei esot izskalota atmiņa,
patiesībā viņi abi esot aģenti un pildot starprealitāšu misijas
organizācijā, kas apkaro destruktīvo spēku invāziju.
Meitene uztver šos stāstiņus kā oriģinālu savaldzināšanas
pieeju, jo nevar pat iedomāties, cik drīz sašūposies ierastā
realitāte, atklājot tajā apslēptās šausmas – šausmas, ar kurām
saskaroties, no apziņas trauslās čaulas var izšķilties
ārprāts.
Romānā ir daudz fantastisku elementu, bet tie nenosaka darba kopējo
intonāciju – autors drīzāk spēlējas ar dažādu žanru elementiem,
brīvi kombinēdams tos ārpus ierastās formulu struktūras.
Trillera cienīgajā sižetā autors vadā lasītāju starp reālām
un sirreālām pasaulēm, vēstījumu piebārstīdams ar erudītām
kultūratsaucēm un filozofiskām pārdomām, tomēr stāstījums ne mirkli
nepalēnina tempu un nekļūst par autora personīgo uzskatu
izklāstu. Grāmatas redaktore rakstniece Ieva Melgalve
pielīdzina romānu “aizrautīgai sarunai ar gudru, asprātīgu,
neparasti un bieži vien tīši „nepareizi” domājošu cilvēku” –
sarunai, kas “atmodinot zemapziņā mītošās tīri dzīvnieciskās
šausmas – un arī vispārcilvēcisku vēlmi atrast transcendentālu
nozīmi savai eksistencei”. Savukārt rakstniece Inga Gaile atzīst,
ka “”Visuma vērpēji” paplašina latviešu kultūras telpu ar stāstu
par jaunas sievietes iniciāciju – atdalīšanos no vecākiem.”
Tāpat kā Bērziņa gleznas, arī grāmata ir apzināta provokācija –
svaigs skatījums uz, autoraprāt, patieso dzīvības uzbūvi un cilvēku
pasauli pārvaldošajām struktūrām, ko viņš nodēvējis par Visuma
Vērpējiem. Un šeit varbūt der uzmanīties, jo, kā par Artūru reiz
izteicies Pēteris Bankovskis: “Sargieties – tas var nonākt
smadzenēs!”
Pieejama
arī e-grāmata.
