Žanriski un intonatīvi daudzveidīgos stāstos, kuriem D.
Grūbe devusi žanra apzīmējumus mikroromāns, gandrīz pasaka,
monologs, impresija, pārskats u.c., savijies reālais ar
fantastisko, komiskais ar dramatisko un traģisko. Šo
stāstu lasīšana varētu būt salīdzināma ar sēdēšanu neierastā vietā
vai pozā: uz taburetes maliņas, pie dīvāna, uz mašīnas jumta vai
pie luksofora, gaidot iedegamies zaļo gaismu. “Asimetrijas” stāsti
ir savā ziņā asimetriski arī prozas ritma un laika izjūtas ziņā –
cik ātri laiks skrien stāstos “Vieglais” un “Trīspadsmit”, tik
lēni, sekundi pēc sekundes, tikšķ stāstu “Viena diena manā mūžā...”
un “Spārni” pulksteņa rādītāji. Vēl šie stāsti jāuztver kā
rakstnieces saspēle ar lasītāju, liekot cītīgi izsekot ikviena
stāsta varoņu gaitām – lai nepazaudētu pavedienu un pamanītu, kurā
brīdī Daina Grūbe vēstījumu aprauj, maina tā virzienu vai noskaņu,
ar smaidu vai nopietni atklājot kādu brīnišķīgu
paradoksu.
Autore vienlaikus ar katram pazīstamu un pat sadzīvisku vidi
prasmīgi rāda cilvēka iekšējās pasaules sarežģītos labirintus,
bezdibeņus un virsotnes. Piemēram, stāsts “Lietussargs” ir
vēstījums nevis par lietus apstākļos pielietojamo priekšmetu, bet
gan par sievietes uzplaukšanu, par sievišķības atmodu, savukārt
stāsts “Lelle” – par sāpju un ciešanu neizdibināmajiem cēloņiem un
mūžīgo dzīvības un nāves ritu. Rakstnieces balss ir interesanta un
savdabīga, sievišķīga un vieda, bet nevairās arī no rāmas ironijas.
Laiks, jūtas un tiesības D. Grūbes stāstos savijušies vienotā
vijumā, dzīve ir neparedzama un nepielūdzama, tāpēc maldīties,
krist vai kāpt augšup – šī izvēle allaž paliek gan varoņa, gan
lasītāja paša ziņā.
Krājums “Asimetrija”
ir vēl viens lielisks pierādījums apgalvojumam, ka latviešu
literatūra šobrīd piedzīvo renesansi!
Pieejama
arī e-grāmata.
