Kad trīspadsmit gadus vecā Anne Franka sāk rakstīt
dienasgrāmatu, vēl nav noticis “nekas īpašs”, tikai “ebrejiem
jānēsā Dāvida zvaigzne, ebrejiem jānodod savi velosipēdi, ebreji
nedrīkst braukt ar tramvaju, ebreji nedrīkst braukt ar auto, pat ne
ar savu personisko, ebreji drīkst iepirkties tikai no 15.00 līdz
17.00, ebreji drīkst iet tikai pie ebreju friziera”…un tie nebūt
nav visi aizliegumi. Kā teikusi Annes draudzene Žaka: “Es neko
neuzdrošinos darīt, jo man ir bail, ka to nedrīkst.”
Drīz seko tālākie notikumi: Anne kopā ar māsu Margotu, vecākiem un
vēl dažiem cilvēkiem 1942. gada jūlijā, bēgot no nacistu vajāšanas,
dodas uz slēptuvi viņas tēva bijušā uzņēmuma ēkā Amsterdamā.
Vairāk nekā divu gadu garumā Anne sīki dokumentē slēptuvē
pavadīto laiku savā dienasgrāmatā, atklājot sadzīves apstākļus,
pastāvīgo satraukumu par iespējamo atklāšanu, savas ilgas un
cerības, izsalkumu un bailes. Anne Franka uzrakstījusi atklātu un
sāpīgu, godīgu un skumju grāmatu. Tā ir un būs aktuāla, kamēr vien
pastāvēs cilvēce.
Šis izdevums
"Sētas māja . Dienasgrāmata vēstulēs. 1942. gada 12. jūnijs
– 1944. gada 1. augusts" , kas tapis vācu bērnu
rakstnieces un tulkotājas Mirjamas Presleres redakcijā, ir grāmatas
galīgā versija, kurā apvienotas divas pašas Annes versijas –
garākais oriģināls un īsākais, meitenes rediģētais materiāls –, kā
arī dažas pagājušā gadsimta beigās uzietās, līdz tam nezināmās
lappuses.
Dienasgrāmata apraujas pēkšņi, kad 1944. gada augustā slēptuvi un
tās iemītniekus atrod nacisti. Tomēr to ir izdevies paglābt no
iznīcināšanas, un tā sniedz precīzu un neaizmirstamu vienkāršas un
reizē arī gluži neparastas pusauga meitenes portretu.
Anne un visi pārējie Sētas mājas iemītnieki, izņemot Annes tēvu Oto
Franku, iet bojā dažādās koncentrācijas nometnēs, nesagaidījuši
Otrā pasaules kara beigas. Taču šis stāsts ir izdzīvojis un
atgādina: abstraktu ideju vārdā cilvēki mēdz pieļaut tādas lietas,
par kurām jākaunas paaudzēm ilgi.
Pieejama arī e-grāmata.
No nīderlandiešu valodas tulkojuši Ilze Lindenberga, Mārtiņš
Erminass, Katarina Hartgers.
