Atkal pieejama Annes Frankas dienasgrāmata

Kad trīspadsmit gadus vecā Anne Franka sāk rakstīt dienasgrāmatu, vēl nav noticis “nekas īpašs”, tikai “ebrejiem jānēsā Dāvida zvaigzne, ebrejiem jānodod savi velosipēdi, ebreji nedrīkst braukt ar tramvaju, ebreji nedrīkst braukt ar auto, pat ne ar savu personisko, ebreji drīkst iepirkties tikai no 15.00 līdz 17.00, ebreji drīkst iet tikai pie ebreju friziera”…un tie nebūt nav visi aizliegumi. Kā teikusi Annes draudzene Žaka: “Es neko neuzdrošinos darīt, jo man ir bail, ka to nedrīkst.”

Drīz seko tālākie notikumi: Anne kopā ar māsu Margotu, vecākiem un vēl dažiem cilvēkiem 1942. gada jūlijā, bēgot no nacistu vajāšanas, dodas uz slēptuvi viņas tēva bijušā uzņēmuma ēkā Amsterdamā.

Vairāk nekā divu gadu garumā Anne sīki dokumentē slēptuvē pavadīto laiku savā dienasgrāmatā, atklājot sadzīves apstākļus, pastāvīgo satraukumu par iespējamo atklāšanu, savas ilgas un cerības, izsalkumu un bailes. Anne Franka uzrakstījusi atklātu un sāpīgu, godīgu un skumju grāmatu. Tā ir un būs aktuāla, kamēr vien pastāvēs cilvēce.

Šis izdevums "Sētas māja . Dienasgrāmata vēstulēs. 1942. gada 12. jūnijs – 1944. gada 1. augusts" , kas tapis vācu bērnu rakstnieces un tulkotājas Mirjamas Presleres redakcijā, ir grāmatas galīgā versija, kurā apvienotas divas pašas Annes versijas – garākais oriģināls un īsākais, meitenes rediģētais materiāls –, kā arī dažas pagājušā gadsimta beigās uzietās, līdz tam nezināmās lappuses.

Dienasgrāmata apraujas pēkšņi, kad 1944. gada augustā slēptuvi un tās iemītniekus atrod nacisti. Tomēr to ir izdevies paglābt no iznīcināšanas, un tā sniedz precīzu un neaizmirstamu vienkāršas un reizē arī gluži neparastas pusauga meitenes portretu.

Anne un visi pārējie Sētas mājas iemītnieki, izņemot Annes tēvu Oto Franku, iet bojā dažādās koncentrācijas nometnēs, nesagaidījuši Otrā pasaules kara beigas. Taču šis stāsts ir izdzīvojis un atgādina: abstraktu ideju vārdā cilvēki mēdz pieļaut tādas lietas, par kurām jākaunas paaudzēm ilgi.

Pieejama arī e-grāmata.

No nīderlandiešu valodas tulkojuši Ilze Lindenberga, Mārtiņš Erminass, Katarina Hartgers.