Kāpēc valstiskā līmenī trūkst izpratnes un atbalsta bērnu lasīšanas veicināšanai, kā rezultātā būtiski samazinās bērnu lasītprasmes kvalitāte? Kāpēc bērniem arvien mazāk ir pieejamas latviešu autoru grāmatas, nemaz nerunājot par to, ka bērni Latvijā varētu brīvi lasīt tās grāmatas, kuras šobrīd ar lielu interesi lasa bērni visā pasaulē? Un kam par šo bēdīgo faktu vajadzētu satraukties visvairāk – vecākiem, skolotājiem, atbildīgajām valsts institūcijām vai visai latviešu tautai kopumā?
Strauji tuvojas 10. LR Saeimas vēlēšanas, tiek izvirzīti
dažnedažādi mērķi, noteiktas valstiskas prioritātes, kā no pilnības
raga birst populistiski solījumi, taču televīzijas ekrānos nākas
redzēt skumjus sižetus, kuros trešo un ceturto klašu skolēni ar
grūtībām boksterē pavisam vienkāršus tekstus. Kas mūsu valstī ir
atbildīgs par bērnu lasīšanas veicināšanas politikas izstrādi un
īstenošanu? Vai šāda valstiska prioritāte politiķiem, kuri dāsni
bārsta priekšvēlēšanu solījumus, maz ir ienākusi prātā?
Kā nopietns brīdinājums ir jāuztver pēdējie pieejamie starptautiskā
pētījuma PIRLS (Progress in International Reading Literacy Study)
dati, kas rāda, ka Latvijas skolēni ārpus skolas lasa ļoti maz un
viņu attieksme pret lasīšanu ir pārsteidzoši slikta (no visām 45
pētījumā iekļautajām valstīm Latvijas skolēni ir pēdējā vietā, pat
aiz Dienvidāfrikas republikas). Šādi rezultāti liek domāt, ka bez
nopietnām aktivitātēm lasītprasmes uzlabošanā Latvijas skolēnu
lasītprasmes vidējie rādītāji turpinās kristies. Nedomāju, ka
situācija varētu uzlaboties pati no sevis vai dažu lozungu ietekmē.
Zema lasītprasme noteikti būs pamatā arī zemiem skolēnu
sasniegumiem citos mācību priekšmetos.
Kā liecina pēdējie pieejamie statistikas dati, dramatiski ir
samazinājušās publisko bibliotēku iespējas iepirkt jaunas grāmatas.
Pēdējie pieejamie statistikas dati liecina, ka 2009. gadā
publiskajām bibliotēkām ir bijis par 18% - 37,2% mazāk līdzekļu
grāmatu iegādei nekā 2008. gadā. Tā kā šo bibliotēku lielākā
lasītāju grupa ir bērni un jaunieši vecumā līdz 25 gadiem – 51% -
53% no visa bibliotēkas lietotāju skaita, viņi arī visvairāk cieš
no jaunu grāmatu trūkuma. Savukārt 2009. gada pētījums “Latvijas
publiskās bibliotēkas un internets: tehnoloģijas, pakalpojumi un
ietekme uz sabiedrību” (www.kis.gov.lv) liecina, ka 36% bibliotēku
lietotājus neapmierina rindas pēc grāmatām.
Saskaņā ar EK Mūžizglītības programmas komisijas apstiprināto tīkla
darba programmu 2010.-2011.gadam, lasītprasme ir viena no
prioritātēm procesa “Izglītība un apmācība 2020” pirmajā ciklā
(2009-2011), taču Latvijas skolu bibliotēkas pilnībā tiek
norobežotas no lasīšanas motivēšanas, jo tajās netiek komplektēts
daiļliteratūras krājums. Skolu bibliotekāri bija pirmie, kuri tika
„samazināti”, iestājoties krīzei. Ar nožēlu ir jāsecina, ka skolu
bibliotēku tīkla sagrāve turpinās. Par kādu izglītības kvalitāti
mēs runājam, ja izglītībai netiek nodrošināts informatīvais un
pētnieciskais pamats – mūsdienīga bibliotēka?
Lai gan mūsu valsts Satversme nosaka bezmaksas izglītību, kas
nozīmē arī mācību līdzekļu pieejamību, Latvijā skolām ir noteikts
iepirkums 0,69 lati uz vienu skolēnu mācību grāmatu iegādei.
Igaunijā uz vienus skolēnu tiek iepirkti mācību līdzekļi par 30
eiro, bet Lietuvā – par 20 eiro. Tāpat Apvienoto Nāciju
Organizācijas Bērna tiesību konvencija, kurai ir pievienojusies arī
Latvija, paredz sekmēt bērnu grāmatu klajā laišanu un izplatīšanu
(konvencijas 17.pants), taču tā vietā, lai īstenotu šīs konvencijas
prasības, šobrīd ierēdņi lemj par PVN palielināšanu grāmatām,
tostarp arī bērnu un mācību grāmatām.
Lai pievērstu sabiedrības uzmanību ar bērnu lasīšanu saistītajām
problēmām, kā arī lai iepazīstinātu mazos lasītājus un viņu vecākus
ar latviešu bērnu literatūras autoriem – rakstniekiem, dzejniekiem
un grāmatu ilustratoriem – un viņu jaunākajiem darbiem, 11.
septembrī Apgāds Zvaigzne ABC Latvijas Nacionālajā teātrī rīko
Latvijas Nacionālo lasīšanas kongresu bērniem.
Kongresā Apgāds Zvaigzne ABC uz nopietnu diskusiju par problēmām,
kas saistītas ar bērnu lasīšanu, aicina Izglītības un zinātnes un
Kultūras ministriju, Latvijas Grāmatnieku ģildes, Rīgas domes
Kultūras pārvaldes, Latvijas Skolu bibliotekāru asociācijas, Lauku
bibliotēku atbalsta biedrības un Latvijas bibliotēku pārstāvjus,
bērnu literatūras izdevējus un autorus, kā arī žurnālistus un citus
viedokļa līderus un lēmumu pieņēmējus.
Apgāda Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja Vija
Kilbloka
