Manā bērnībā parasti bija viens īsts draugs, daži mazāk īsti un
tad visi pārējie - arī nedraugi, ienaidnieki un vienaldzīgie. Tā
bija sarežģīta padarīšana, un iespēja vienīgo draugu piepeši
pazaudēt nepavisam nešķita vilinoša.
Laika gaitā viss ir mainījies, un tagad, ja vien tev kādā no
sociālajiem tīkliem internetā nav vismaz vairāki simti draugu, ar
tevi, visticamāk, kaut kas nav īsti kārtībā. Šādai draudzībai ir
savdabīga sniega bumbas vai piramīdas shēmas pievilcība – ne reizi
vien esmu dzirdējis pusaudžu sarunas par to, ka draudzēties ar to
vai citu meiteni vai puiku vērts ir tikai tāpēc, ka “viņu visi
pazīst”, “pazīst visa Rīga” vai “viņa ir populārākā visā
Latvijā”.
Baņuta, kā jau labā fantastikas literatūrā
pienākas, raksta it kā par nākotni (jo roboti vismaz pagaidām
skolās nav manīti), bet iespaidus un detaļas smeļas tagadnē. Tikai
nevajag izlikties, ka šādas tagadnes, kurā ir gan narkotikas, gan
RokasNost baloniņi, nav.
Žēl, ka grāmatai nekur nevar atrast “Like” pogu, es to noteikti
“piedraugotu”.
Pauls Bankovskis , rakstnieks
Vai Ganešs ir dižāks par binārajiem datiem? Kas ir Drūmā
Svētdiena? Kāpēc atbilde slēpjas frī kartupeļos?
Šie nav vienīgie jautājumi, kuru atbildes meklē Baņutas Rubesas
grāmatas "Labie Draugi" varoņi. Viņi dzīvo tehnoloģiski
uzlabotā un izlabotā pasaulē, viņu draugi ir roboti, klasē ir
ekrāntāfeles, darbojas elektroniskās kartītes, bet viņu vecāki
šķiras, blakus ir nelegālas tabletes un slepeni tirgotas cigaretes,
draugi pieviļ un mīlestība ir nesaprasta. Viņiem ir 14 gadu.
Autore ir savijusi atraktīvu sižetu, grāmata interesi notur līdz
pašai pēdējai (kura gan ir pēdējā?) lappusei, un var tikai apskaust
īpašās pusaudžu pasaules izpratni, tās specifiskos jociņus, šifrus
un zīmes, spējot nemoralizēt un nenosodīt.
Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas direktore
Andra Konste par BNR.1. darbu "Labie
draugi"
Tulkot Baņutas Rubess “Labos draugus” man nozīmēja atgriezties
pusaudža gados, tajā vienlaikus aizraujošajā un zinātkārajā
pasaulē, kuru simbolizēja Žila Verna romānu tik rosinošais
piedzīvojumu sakausējums ar vēsturi, ģeogrāfiju un citām zinātnēm,
turklāt ar attapīga humora piešprici.
Kā jau katrā labā stāstā, kur ir darīšana ar robotiem (zombijiem,
mūmijām, vampīriem vai citiem mošķiem), arī “Labajos draugos”
galvenā ir un paliek mūsu, “cilvēku parasto”, spēja palikt
cilvēkiem arī zinātniski fantastiskā situācijā.
Tiesa, apstākļus, kuros darbojas Emīls un viņa draugi, diez vai
vairs var saukt par zinātnisko fantastiku, jo tā drīzāk ir
fantastiskā zinātne. Un tāpēc šis stāsts likās vēl jo baisāks.
Tulkotājs Ingus Josts
Lasot Baņutas Rubess “Labos draugus”, radās iespaids, ka piedalos
interaktīvā spēlē – ik mirkli tiek uzdota jauna mīkla, un atbilde
bieži vien slēpjas kādā sīkumā, kas pieminēts iepriekšējās
lappusēs. Lai gan darbība notiek nākotnē, problēmas, ko risina
varoņi, ir tādas pašas kā tās, ar ko saskaramies mēs.
Kā iekļauties kolektīvā?
Kas ir pārāks: cilvēks vai robots?
Cik tālu var iet zinātnē, iekams tiks pieļauta, iespējams,
neatgriezeniska kļūda?
Un kas īsti ir draudzība?
Romānam piemīt rotaļīgs vieglums, tas ir asprātīgs un tik ļoti
ticams, ka brīžiem kļūst baisi. Lasīšanas gaitā vairākkārt pieķēru
sevi aizdomīgi raugāmies uz modinātājpulksteni. Ja nu arī tam kaut
kas ir padomā?
Rakstniece Laura Dreiže
