Kreicberga stāsti – tā nav tradicionālā
fantastika, ko mēdz ieklasificēt atbilstošā plauktiņā, papildinot
ar vārdu „zinātniskā”; autors drīzāk darbojas ar mazliet skumīgām,
mazliet groteskām, mazliet ironiskām, bet visādā ziņā emocionāli
piesātinātām metaforām, nevis teorētiskiem pieņēmumiem un
konceptiem „kas būtu, ja...”.
Veidojas pasaule, kurā pūķi sapņo lidot uz Parīzi, padomju laika
Rīgā uzbūvēts metro, ar kuru var braukāt šurpu turpu uz mūslaikiem,
lāgiem pazibinās kāda mazliet baisa, mazliet ironiska
postapokaliptiska ainava – ar cilvēkiem, kuri cits citam kāri ēd
smadzenes, vai pasaule ar vienu vienīgu cilvēku, bet ļaudis izjūt
teju izmisīgu nostalģiju pēc zombijiem, ko paši
iznīcinājuši...
Guntis Berelis , rakstnieks,
literatūrkritiķis
Toms Kreicbergs ir izcils jaunais rakstnieks ar spēcīgu nākotnes
vīziju. Es nopietni uzskatu, ka viņš kļūs par vienu šīs desmitgades
ievērojamākajiem rakstniekiem.
Deivids Fārlands , 1987. gada konkursa
“Writers of the Future” zelta medaļas ieguvējs, Hugo un
Nebula balvu kandidāts
Kreicbergs talantīgi ievij spēcīgas, patiesas cilvēciskās emocijas
stāstos par sarežģītām tehnoloģijām un zinātnes brīnumiem. Un tas
tiek paveikts ar tādu vieglumu! Šī ir klasiska zinātniskā
fantastika ar dvēseli.
N. K. Džeimisina , Hugo un Nebula balvu
kandidāte
Mainīgās pasaules mainīgā uztvere –
kur iespēja dalīties apziņā ar citu personu otrā pasaules malā
noved pie atklāsmes, ka tavs alter ego ir terorists,
kur mākslīgi radīta Īkstīte dzīvo tējkannā un cer gūt sava radītāja
mīlestību,
kur pūķis visu mūžu sapņo aizlidot uz Parīzi,
kur mazs zēns uz pasauli raugās caur kvantu mehānikas likumu
prizmu,
kur cita zēna bērnības sapnis medīt zombijus saglabājas arī tad,
kad zombiji vairs atrodami tikai zoodārzā...
Kreicberga vīziju skaudrais reālisms mijas ar romantisku fantāziju
bez sentimentāla salkanuma. Augstākās raudzes nacionālā fantastika
pēdējās desmitgadēs gan žanra baudītājiem, gan
jaunpienācējiem.
Imants Belogrīvs , izdevējs
Toma Kreicberga stāsti atceļ robežas. Robežas starp mazu puisīti,
kurš vēl neprot izrunāt frāzi “kvantu fizika” un kvantu fiziku.
Starp meistara tieksmi pēc pilnības un tiem, kas šajā dziņā pēc
perfekcijas tiek lemti aizmirstībai.
Galu galā šie stāsti nojauc robežas starp cilvēkiem. Jo tas, ko tu
redzi, tas, ko tu domā, tas, kam tu tici, - nepieder tev vienam
pašam.
Tulkotājs Ingus Josts
Toma Kreicberga stāsti ir kaut kas vairāk par zinātnisko
fantastiku. Līdzīgi Kurtam Vonnegūtam viņš, izmantojot nākotnes
fantāzijas, runā par ļoti cilvēciskām vērtībām. Darot to brīžam
baisi brutāli, brīžam emocionāli uzrunājoši.
Vonnegūts bija XX gadsimta fantasts un Otrā Pasaules kara veterāns.
Kreicbergs nepārprotami ir XXI gadsimta literatūras jaunā zvaigzne
ar korporatīvas pasaules veterāna rētām. Lasot viņa stāstus,
nevilšus radās iespaids, ka Holivudas fantastikas grāvēja
"Pirmsākums" autori ir lasījuši Kreicberga darbus.
Unikāli, ka Kreicbergs, domājot par amerikāņu auditoriju, ir spējis
saglabāt un harmoniski iekļaut stāstos savu Latvijas pieredzi.
Vairāki stāsti bija īpaši emocionāli satricinoši. Krājuma
lasītājiem nav obligāts zinātniskais grāds fizikā, nepieciešama
vienīgi spēja būt atvērtiem.
Latvijas literatūra nebijušam piedzīvojumam.
Rakstnieks Otto Ozols par Toma Kreicberga
stāstu krājumu "Dubultnieki"
Toma Kreicberga “Dubultniekus” nav iespējams nolikt malā, pirms ir
izlasīti visi stāsti – līdz pat tādai pakāpei, ka ikdienas darbus
darīju ar e-lasītāju rokā.
Autors sagrauj plaši izplatīto uzskatu, ka zinātniskā fantastika –
tās ir fizikas formulas un desmitzilbīgi tehnoloģiski termini, ko
lasītājs spētu saprast tikai tādā gadījumā, ja iepriekš būtu
ieguvis attiecīgu izglītību. Uz fantastikas fona atklājas cilvēku
kaislības, apsēstības, bailes un cerības, un visu kā tikko dzirdama
melodija caurvij vieglas skumjas.
Šeit ir gan nākotne un paralēlas pasaules, gan pagātne un tagadne.
Un visam pa vidu – mēs paši.
Rakstniece Laura Dreiže par Toma
Kreicberga stāstu krājumu "Dubultnieki"
