Tikko pie lasītājiem Latvijā devies viņas jaunākais romāns
“Alma – pasaules mala” , daudzslāņains, spoži
ironisks un viegli negants vēstījums par kāda jauna vīrieša
odiseju, meklējot pašam sevi. “Alma – pasaules mala” ir gan
neparasts mīlas stāsts, kurš vēsta par divu pasauļu – Rietumu un
Austrumeiropas – satikšanos, gan psiholoģisks trilleris ar spraigu
bēgšanu cauri visai Eiropai. Kurp novedīs galveno varoņu
emociju un iztēles ceļojums, kam vijas cauri savas identitātes
pārvērtēšana, kolektīvie stereotipi, bibliskie sižeti un
romantiskas fantāzijas?
Jonass – atzīts un veiksmīgs fotogrāfs – piedzīvo radošo krīzi un
nolemj fotografēt totalitārisma režīma seku radītos objektus
Austrumeiropā. Projekts kopā ar kolēģi žurnālisti Gerdu sākas
visnotaļ lietišķi un paredzami, taču tad Jonass nonāk Rīgā, kur
iepazīstas ar noslēpumainu meiteni ar rētu uz vaiga. Kad viņam sāk
šķist, ka viss nav gluži tā, kā liekas, tas ir tikai pats sākums
apsēstības un kaislības pilnai odisejai pa visu Eiropu.
20. gadsimta otrās puses notikumus un procesus Eiropā par vēsturi
pagaidām var dēvēt visai nosacīti – sevišķi tos, kuru dokumentācija
nav pieejama vai ir iznīcināta. Notikumu izzināšana bieži vien
balstās uz tiešu un netiešu liecinieku atmiņām, kas mēdz būt ne
tikai subjektīvas, bet arī pilnībā kreatīvas. Rakstnieces Baibas
Zīles jaunākais romāns “Alma – pasaules mala” ir psiholoģisks
trilleris, kas piesaista ar mēģinājumu atklāt viltus atmiņu un
dzimtas vēstures veidošanas cēloņus, norisi un apstākļus. Galveno
varoņu pārītim šī emociju un iztēles konstrukcija, kas veidota no
personisko piedzīvojumu nolieguma, 20. gs. otrās puses
sociālistiskajiem un kapitālistiskajiem kolektīvajiem stereotipiem,
bibliskajiem sižetiem un fantāzijas, kļūst par ceļvedi spraigai
bēgšanai cauri mainīgajām Eiropas zemēm, to viesnīcām, kompānijām
un dažādām situācijām, garām degošajai Parīzes Dievmātes katedrālei
uz pasaules malu kaut kur aiz Eiropas robežstaba Gibraltāra. Katrā
ziņā viltus atmiņām, kas personībai palīdz rast dzīves saturu,
stabilitāti un mīlestību, ir visas tiesības pastāvēt 20. gadsimta
otrās puses un 21. gadsimta sākuma Eiropā, kur viss ir tik relatīvs
arī bez Alberta Einšteina teorijas.
Pieejama arī
e-grāmata un
audiogrāmata.
