Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas Lielie lasīšanas svētki aizritējuši Eiropas Autoru dienas un Restarts lasīšanai zīmē

Programma darbojas jau 24 gadus un palīdz satikties grāmatām un to lasītājiem, nodrošina izplatību nesen izdotai literatūrai, māca izvēlēties sev tīkamu lasāmvielu un rosina izteikties par lasīto. Lielākais ieguvums autoru un izdevēju vērtējumā ir iespēja nevilcinoties uzzināt ļoti lielas lasītāju kopienas domas par grāmatām. Valsts finansējums, pašvaldību atbalsts, bibliotekāru un vecāku ieinteresētība nodrošina programmas darbību visā Latvijā un 73 latviešu diasporas centros 28 pasaules valstīs. Kopumā lasīšanas maratonā pagājušajā gadā iesaistījās 852 skolu un publiskās bibliotēkas, radot labvēlīgus apstākļus lasīšanai un sarunām par grāmatām. 20553 lasītāji vecumā no 5 gadiem līdz pat sirmam vecumam sniedza rakstisku atsauksmi par izlasīto, autori ir patiesi aizkustināti par grāmatu vērtējumiem.
LNB Bērnu literatūras centrs uzsāka lasīšanas veicināšanu valsts mērogā 2001. gadā, tas kļuvis par vienu no svarīgākajiem centra darbības virzieniem, kas patiešām ir veicies labi, pateicoties LR Kultūras ministrijas mērķtiecīgajam finansējumam un visu iesaistīto aizrautībai un aktīvai līdzdalībai.

2024. gads ir nozīmīgu pārmaiņu gads, jo, reaģējot uz starptautisko skolēnu lasītprasmes pētījumu negatīvajiem rādītājiem Latvijā, tiek uzsākta plaša sabiedrības iesaistes kustība “Restarts lasīšanai”. Arī Eiropas valstis ir nākušas klajā ar Ļubļanas manifestu par augstākā līmeņa lasītprasmes neatliekamu atbalstu. Jau otro gadu marta nogalē tiek rīkota īpaša Eiropas Autoru diena. Šīs iniciatīvas mērķis ir godināt Eiropas autoru radīto literatūru, rosināt interesi par grāmatām un to lasīšanu, kā arī iedvesmot lasītājus, īpaši jauno paaudzi, iepazīt Eiropas literatūras un valodu daudzveidību.

2023. gada “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas” kolekciju veidoja 24 grāmatas no 5 izdevniecībām. Tie bija 8 oriģinālliteratūras darbi, 15 tulkojumi un viens folkloras krājums. Tulkojumi – no poļu (1), katalāņu (1), lietuviešu (3), franču (4), igauņu (3), zviedru (1), vācu (1) un slovāku (1) valodām, ko izdevuši Apgāds Zvaigzne ABC, Liels un mazs, Jāņa Rozes apgāds, Dienas Grāmata, Pētergailis un Latvijas Mediji. Atzītāko grāmatu vidū ir pieci aizraujoši oriģinālliteratūras izdevumi un desmit tulkojumi.
Lasītāju visaugstāko novērtējumu saņēmuši pazīstami latviešu rakstnieki, bet no tulkojumiem visaugstāk vērtēti lietuviešu, igauņu, vācu, katalāņu un franču rakstnieku darbi.

5+ grupā:
1. vieta – Anete Melece “Pazudušais miedziņš” (Liels un mazs, 2022)
2. vieta – Rosio Bonilja “Kaimiņi” (tulk. Dace Meiere. Latvijas Mediji, 2023)
3. vieta – Ieva Samauska “Soliņš un Miskaste” (il. Anete Bajāre-Babčuka. Pētergailis, 2022)

9+ grupā:
1. vieta – Vitalija Maksvīte, Marjus Marcinkevičs “Bete un lidojošā dzimšanas diena” ( il. Lina Itagaki, tulk. Dace Meiere. Jāņa Rozes apgāds, 2022)
2. vieta – Trīnu Lāna “Skeleta Juhana gaitas”, (il. Marja Līsa Plats, tulk. Maima Grīnberga. Liels un mazs, 2022)
3. vieta – Gaja Guna Ekle “Brālis, kas nebija vajadzīgs”, (tulk. Emija Grigorjeva. Zvaigzne ABC, 2023)

11+ grupā:
1. vieta – Dzintars Tilaks “Zlatas ceļš” (Zvaigzne ABC, 2023)
2. vieta – Rēli Reinausas grāmata “Kā mans tētis atrada sev sievu” (il. Marja Līsa Plats, tulk. Daila Ozola. Zvaigzne ABC, 2023)
3. vieta – “En den dīno šoko loko tīno” (sast. Māris Rungulis, il. Reinis Pētersons. Liels un mazs, 2023)

15+ grupā:
1. vieta – Mavils “Kinderlande” (tulk. Ieva Lešinska. Liels un mazs, 2022)
2. vieta – Igne Zarambaite “Melndzelmji”. (tulk. Dace Meiere. Jāņa Rozes apgāds, 2022)
3. vieta – Silēna Edgāra, Pols Beorns “Mūru dāma” (tulk. Valērija Lasovska, Jāņa Rozes apgāds, 2022)

Vecāku žūrija:
1. vieta – Virdžīnija Grimaldi “Laiks atkal iedegt zvaigznes” (tulk. Agnese Kasparova. Zvaigzne ABC, 2022)
2. vieta – Delfīne de Vigāna “Bērni ir karaļi” (tulk. Inta Šmite. Jāņa Rozes apgāds, 2022)
3. vieta – Kristīne Ilziņa “Es neliecināšu pret jums” (Zvaigzne ABC, 2022)

Pirms svētkiem autori jau bija izlasījuši lasītāju atsauksmes un jutās ļoti aizkustināti. Anete Melece, kuras grāmata “Pazudušais miedziņš” saņēma 3103 sajūsminātus lasītāju vērtējumus, bija atsūtījusi atraktīvu video sveicienu: viņa rosījās savā istabā ar kartona putekļsūcēju un uzdeva Lielo lasīšanas svētku dalībniekiem retorisku jautājumu – vai izdomātais mazāk svarīgs kā īstais? Arī pārējie latviešu rakstnieki un mākslinieki bija ļoti gandarīti par sava darba patieso novērtējumu, jo “Bērnu, jauniešu un vecāku žūriju” var uzskatīt par visgodīgāko žūriju, jo atliek tikai saskaitīt elektroniskos vērtējumus, neviens neietekmē lasītāju viedokli.

Dzintara Tilaka grāmatai “Zlatas ceļš” – pirmā vieta 11+ vecumgrupā. Ukrainas kara tematika latviešu daiļliteratūrā nav bijusi, īpaši pusaudžiem domātais vēstījums ir sarežģīts uzdevums, tas autoram bijis liels izaicinājums. Lasītāja Aleksa no Rīgas savā izvērtējumā rakstīja: “Šī grāmata manī rosināja pārdomas par Ukrainas kara bēgļiem un par to, kādas grūtības viņiem jāpārvar katru dienu. Grāmata lika man domāt arī par to, cik ļoti man ir paveicies, ka dzīvoju brīvā, neatkarīgā valstī, un lika man novērtēt, cik svarīgas ir šķietami pašsaprotamas lietas, piemēram, mājas, veselība, silts ēdiens, savs apģērbs...”

Šogad svētkos piedalījās arī astoņi kaimiņvalstu autori – gan ilustratori, gan rakstnieki, tostarp divas Starptautiskās Jāņa Baltvilka balvas laureātes – lietuviešu rakstniece Igne Zarambaite un ilustratore Lina Itagaki. Lietuvieši pēdējo gadu laikā ir ļoti veiksmīgi pusaudžiem un jauniešiem domātā reālistiskā stāsta kategorijā, kur latviešu rakstniecībā varētu būt lielāka daudzveidība un autoru līdzdalība. Igauņu rakstnieki, savukārt, pazīstami ar lieliskām autorpasakām un groteskiem, ilgi atmiņā paliekošiem tēliem, kā Trīnu Lāna ar grāmatu “Skeleta Juhana gaitas”, kas Latvijā didaktisku pieaugušo vidū izraisīja cenzūras vilni. Taču bērniem vajag uzticēties, viņi ir spējīgi saskatīt dziļāku jēgu šķietami absurdā stāstā, viņus piesaista neparastais. Tas precīzi izpaužas lasītāja Oļega no Daugavpils pārdomās: “Nekad nebiju iedomājies, ka parastajam skeletam, kurš stāv skolā, var būt tāda interesanta dzīve pensijā. Un pat nedomāju, ka tādi skeleti var būt pensijā. Grāmata ir dīvaina un smieklīga. Es domāju, ka būtu interesanta multfilma pēc šīs grāmatas.” Arī Latvijā jau popularitāti ieguvusī Rēli Rēnausa lasītājus iepriecināja ar dziļdomīgām un humoristiskām epizodēm grāmatā “Kā mans tētis atrada sev sievu”.

Īpašu svētku dalībnieku sajūsmu izsauca vācu mākslinieka Mavila atsūtītais animētais sveiciens, kur viņš ar komiksa “Kinderlande” tēla Mirko palīdzību pauda savu prieku, ka lasītājiem Latvijā ir tik ļoti patikusi viņa grāmata, ka tie piešķīruši tai 1. vietu. Ernests no Aulejas savu izvēli pamato ar iespēju identificēties ar Mirko: “Grāmatas galvenā varoņa Mirko dzīve daudzviet līdzinās manai. Es pārdomāju, vai es rīkotos tāpat vai citādi. Es aizdomājos, cik liela nozīme ir sastaptajiem, apkārt esošajiem cilvēkiem un īpaši draugiem, kā viss ietekmē situāciju. Tu vari pagriezt muguru un aiziet, bet vari iesaistīties un cīnīties par, tavuprāt, pareizo lēmumu. Svarīga ir pārliecība, drosme un atbalsts. Un vēl man tuvas bija pārdomas par vecākiem, kuriem liekas, ka viņi zina vienīgo pareizo risinājumu un nemaz neieklausās bērnā, viņa uzskatos un vajadzībās.”
Latvijā labi pazīstami ir franču rakstnieku, kuri strādā tandēmā, Silēnas Edgāras un Pola Beorna darbi. Pirms vairākiem gadiem viņu kopīgā grāmata “14-14” arī bija “Jauniešu žūrijas” godalgotā vietā. Šoreiz viņu grāmatas “Mūru dāma” tematikā bija ietverta atsauce uz Latviju un tās vēsturiskajiem notikumiem. Rakstnieku iepriekšējā viesošanās mūsu valstī bija atstājusi neaizmirstamu iespaidu, ko ar tulkotājas Valērijas Lasovskas starpniecību lasītājiem atklāja rakstniece Silēna Edgāra.

Vecāku žūrijas atzinību jau vairākus gadus saņem Starptautiskās Jāņa Baltvilka balvas laureāte, franču rakstniece Delfīne de Vigāna. Viņas darbi vienmēr skar sociāli aktuālas un sāpīgas tēmas, kam nepievēršas latviešu rakstnieki – pusaudžu alkoholisms, bezpajumtnieki, pārlieka sevis eksponēšana sociālajos tīklos. Tulkotāja Inta Šmite pauda gandarījumu, ka grāmata “Bērni ir karaļi” ar tik sarežģītu problemātiku precīzi rezonējusi daudzu lasītāju sirdīs. Kā rezumējusi Vecāku žūrijas dalībniece Gita no Madonas: “Tā lika aizdomāties par mūsdienu tik ļoti populāro un reizēm neapdomīgo rīcību publiskot visu internetā, neaizdomājoties par iespējamām sekām un ietekmi uz mūsu pašreizējo un turpmāko dzīvi. Grāmatu varētu raksturot īsi un konkrēti: mūsdienu dzīves spožums un posts”. Augstu novērtēts tika arī latviešu rakstnieces Kristīnes Ilziņas stāstu krājums “Es neliecināšu pret jums”, ko Vecāku žūrijas eksperte Angelika no Valdemārpils raksturo: “Šie īsie stāsti bija tik reāli un patiesi. Manuprāt, ikviens no Latvijas iedzīvotājiem ir bijis kāds no stāsta galvenajiem varoņiem vai arī otrā plāna varonis, vai arī skatītājs no malas. Sāpīgi un īsti. Grāmatu izlasot, rosījās domas par grūto pārmaiņu laiku, kur es kā bērns uzaugu”. Autore bija gandarīta, ka viņas darbs, pēc ilgāka laika atgriežoties pie rakstīšanas, ir tik atsaucīgi uztverts lasītāju vidū. Lasītājiem visvairāk tīkams bija cerību pilnais franču rakstnieces Virdžīnijas Grimaldi romāns “Laiks atkal iedegt zvaigznes”: “Iedvesmojoša grāmata par mīlestību un rūpēm par saviem bērniem. Tā dod cerību, apliecinājumu, ka nedienas vienmēr beidzas. Vajag tikai dūšu, apņemšanos un izaicinājumu pārkāpt pāri ikdienas ierastajam. Izbaudot dzīvi kopā, mēs iepazīstam viens otru labāk!”, savu vērtējumu par grāmatu pauž Sarmīte no Barkavas.

LR Izglītības un zinātnes ministriju pārstāvēja Edgars Plētiens, viņš sveica Lasīšanas vēstneses. Atzinības rakstus un grāmatu dāvinājumu saņēma aktīvākās skolotājas, bez kuru palīdzības Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija nebūtu tik veiksmīga. Sveicām Līgu Āboltiņu no Līvāniem, Helgu Mezīti no Valmieras, Līgu Šnuku no Valkas, Inesi Sīli no Mārupes un Velgu Uldriķi no Liepājas.

Svētkus vadīja TV personība Māris Grigalis, koncertprogrammu svētku dalībniekiem bija sagatavojuši mūziķi no grupas “Raxtu Raxti”. Klātienē piedalījās vairāk nekā 400 dalībnieki, tiešraidi varēja vērot LNB Facebook un YouTube kontos, LSM.lv un TV4 Latvija.

Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas īstenošanu un Lielo lasīšanas svētku norisi atbalsta LR Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijas Grāmatizdevēju asociācija ar ALDUS UP līdzdalību kaimiņvalstu rakstnieku uzņemšanā, kā arī programmā iesaistītās izdevniecības un vietējās pašvaldības. Satura pilnveidošanu un organizatorisko darbu veic Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centrs kopā ar reģionālajām bibliotēkām un citiem atbalstītājiem.