Džons Grīns ir izcilo grāmatu
“Mūsu zvaigžņu vaina” (atcerieties filmu!),
“Meklējot Aļasku”,
“Papīra pilsētas” un
“Katrīna pēc Katrīnas” autors, un viņa jaunais darbs
“Bruņurupuči bez gala” ir spilgts, iejūtīgs
vēstījums par mīlestību un neatlaidību, un spēku, ko sniedz
draudzība.
Ir grūti būt pusaudzim. Pieaugušie no tevis gaida un reizēm pat
pieprasa attiecīgu (viņuprāt!) uzvedību, izturēšanos, atbildību...
Draugi vēlas, lai tu būtu ar viņiem gan labos, gan sliktos laikos
(sliktos, protams, īpaši!). Pirmā mīlestība ir kaut kur tepat...
teju aizsniedzama... ja tā tiešām ir mīlestība, nevis aizraušanās.
Bet pasaule gaida, ka tu uzreiz zināsi. Ka sapratīsi. Esi gandrīz
pieaudzis, tad tā arī izturies, viņi saka. Jā, un vēl taču arī
mācības. Un vecāki. Skolotāji. Visi, vārdu sakot. Aza cenšas. Viņa
cenšas būt laba meita, laba draudzene, laba skolniece un varbūt pat
laba izmeklētāja, tomēr nespēj pārvarēt pati savas uzmācīgās domas,
kas griežas arvien straujākos virpuļos... Deizijai viss padodas
viegli, vismaz tā izskatās. Deiviss dzīvo pavisam citā pasaulē.
Tajā nopērkams itin viss, pat vissenākais reptilis tuatara,
dinozauru laikabiedrs, un zinātnieks, kurš par to rūpējas.
Un tad pienāk diena, kad Aza un viņas labākā draudzene Deizija
pieņem vienu no lielajiem dzīves izaicinājumiem. Lai gan Aza nemaz
nevēlas meklēt pazudušo miljardieri Raselu Piketu, par viņa
atrašanu izsludināta simttūkstoš dolāru liela atlīdzība, un
Deizijai izmisīgi vajadzīga nauda studijām. Aza pazīst pazudušā
miljardiera dēlu Deivisu, tāpēc viņai jāpiedalās Deizijas
pārdrošajā plānā. Meitenes pārvar nelielo ģeogrāfisko attālumu un
plašās patiesās aizas, kas viņas šķir no miljardiera dēla Deivisa
un visi trīs pusaudži metas piedzīvojumā. Ko viņi atradīs? Atbildes
uz sasāpējušiem jautājumiem vai tikai “bruņurupučus bez
gala”?
Sirsnīgs stāsts par pusaudžu sakāpināto dzīves uztveri un
attiecībām.
Pieejama arī e-grāmata.
No angļu valodas tulkojis Ingus Macats.
