Cilvēki – kādi mēs esam?
Apgādā Zvaigzne ABC tikko iznākusi britu žurnālista un komiķa Toma Filipsa grāmata “Cilvēki. Kā mēs visu sabojājām”, kas tulkota jau vairāk nekā 20 valodās un izdota 30 pasaules valstīs.

Tas ir aizraujošs ekskurss radošāko un katastrofālāko cilvēces kļūdu vēsturē, gandrīz kā Juvāla Harari “Sapiensi” erudīta stand-up komiķa pārstāstījumā. Veikli žonglējot ar vispārzināmiem un mazāk pazīstamiem vēstures faktiem, Toms Filipss rāda cilvēces darbus un sasniegumus kā greizajā spogulī. Taču nekļūsim iedomīgi: spogulis nebūt nav greizs, gluži otrādi. “Mēs, cilvēki, pa šo zemi staigājam jau 70 tūkstošus gadu un esam sasnieguši neticami augstu attīstības līmeni. Neticami augstu, jo cilvēka smadzenes spēj izperināt un realizēt pat visabsurdākās idejas. Un laiku pa laikam mums izdodas daudz ko pamatīgi salaist dēlī. [..] Šī grāmata ir domāta, lai sagādātu sīciņu mierinājuma graudiņu: neraizējieties, mēs allaž esam bijuši šādi. Un – eu! – vēl arvien esam tepat!” Tā grāmatas ievadā lasītāju iedvesmo Toms Filipss.

Tik interesanti cilvēces vēsturi vēl neviens nav izstāstījis! Toms Filipss apraksta cilvēces oriģinālākos maldus ceļā uz nākotni – no pirmā primāta, kas, neveiksmīgi nokrītot no koka, lauza sprandu, līdz pat tam, kurš šodien valda Baltajā namā. Visai droši var apgalvot, ka mēs kā suga, laikam ritot, prātā īsti neesam ņēmušies. Tāpēc nākamreiz, kad domāsiet, ka esat visu sabojājis, šī grāmata atgādinās: varēja būt vēl ļaunāk... Kļūdās gan parastie cilvēki, gan vareni valdnieki un karavadoņi, zinātnieki un apgaismotāji – un tad bojā iet valstis un impērijas, sagrūst tilti un uzsprāgst kosmosa kuģi. Ir arī liktenīgas kļūdas, kas noved pie jauniem atklājumiem. Tiesa, ne vienmēr uzreiz ir skaidrs, vai (un kam!) šie atklājumi nesīs labumu.

Toms Filipss (Tom Phillips) ir Londonā dzīvojošs žurnālists un humorists. Kembridžā studējis arheoloģiju un antropoloģiju, vēsturi un zinātnes filozofiju. Viņa pirmā grāmata “Humans” kļuvusi par bestselleru.

Pieejama arī e-grāmata.

No angļu valodas tulkojusi Santa Brauča.