Aukstā janvāra rītā Latvijas lasītāji saņēma smeldzīgu vēsti – noslēdzies rakstnieces, dzejnieces un tulkotājas Dainas Avotiņas mūžs. Apgādā Zvaigzne ABC pēdējo trīspadsmit gadu laikā klajā nākuši sešpadsmit autores romāni un viens dzejas krājums, taču Dainas Avotiņas radošais mūžs aizsākās vēl daudz agrāk – 20. gadsimta 60. gados – un ir patiesi bagātīgs. Kopumā rakstniecei izdoti 11 dzejas krājumi un 23 prozas darbi, kā arī liels skaits tulkojumu, taču viņas atstātais nospiedums latviešu literatūrā ir krietni daudzpusīgāks.
Strādājot Latvijas Valsts izdevniecībā (vēlāk izdevniecība “Liesma”) un LPSR Rakstnieku savienībā, Daina Avotiņa ne tikai pati aktīvi rakstīja – sākotnēji dzeju, vēlāk arī prozu, aprakstus, literāru portretu un atmiņu apkopojumus, – tulkoja un atdzejoja no lietuviešu, krievu, vācu un moldāvu valodām, bet arī rosīgi veicināja un atbalstīja dažādu jaunu literāro procesu norisi, to skaitā Dzejas dienu tradīcijas izveidi. Ar rakstnieces atbalstu un palīdzību šai cenzūras nomāktajā laikā ceļu uz pirmajām publikācijām rada daudzi tolaik jauni un par dumpīgiem uzskatīti, vēlāk leģendāri latviešu autori. Īpaši tuva rakstniecei bija lietuviešu valoda un kultūra, ko autore kopa, ne tikai atdzejojot un tulkojot, bet arī rakstot par lietuviešu literatūru un personībām, veidojot noturīgus latviešu un lietuviešu kultūras sakarus.
Dainas Avotiņas dzejā dominē liriskas pārdomas par dzimteni, mīlestību, ilgām un sapņiem; tā iedvesmojusi daudzus komponistus radīt dziesmas ar dzejnieces tekstiem – mūzikā tos iedzīvinājuši Pauls Dambis, Raimonds Pauls, Aldonis Kalniņš, Valters Kaminskis, Aleksandrs Kublinskis, Ivars Vīgners un daudzi citi. Savukārt rakstnieces prozas darbi, kuriem Daina Avotiņa aktīvāk pievērsās, sākot no 20. gadsimta 70. gadiem, veltīti Latvijas vēstures notikumu atspoguļojumam, dažādu, tostarp pašas autores, dzimtu likteņstāstiem, tajos nenogurstoši pausta dzimtenes mīlestība, ticība savas zemes spēkam un nākotnei, Latvijas cilvēkiem. Mūža pēdējos gados Daina Avotiņa vairākus darbus veltīja atmiņu stāstījumiem par citiem izciliem latviešu dzejniekiem un rakstniekiem, ar kuriem veidojušās tuvas un draudzīgas attiecības, strādājot Rakstnieku savienībā – Imantu Ziedoni, Ojāru Vācieti, Māri Čaklo, Āriju Elksni, Regīnu Ezeru un citiem – , vienlaikus precīzi dokumentējot radošo aprindu dzīvi un latviešu literatūras attīstības gaitu padomju režīma sarežģītajos apstākļos.
Nešaubīgi var teikt, ka Daina Avotiņa rakstīja ar sirdi, un ar sirdi šos darbus uztvēra arī lasītāji. Autores darbi bija un joprojām ir populāri, tos aizrautīgi lasa gan Latvijā, gan diasporā. Rakstnieci allaž sirsnīgi godināja viņas dzimtajā Ziemeļvidzemē.
Daina Avotiņa saņēmusi Lietuvas Virsnieka krustu “Par nopelniem Lietuvas labā”, Triju zvaigžņu ordeni (2015. gadā) un Latvijas Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu latviešu literatūrā (2022. gadā).
Dainas Avotiņas laikmetam latviešu literatūrā noslēdzoties, skumju brīdī esam kopā ar rakstnieces kuplo ģimeni, draugiem, novadniekiem un talanta cienītājiem.
Latviešu valodas un literatūras redakcijas vadītāja Bārbala Simsone
