Viņa ir viena no tiem latviešu autoriem, kas bijuši
klātesoši visos 20. gadsimta otrās puses Latvijas literārajos
procesos, un vēl šogad iznāca viņas stāstu krājums
“Debesis visur vienādas”. Pēdējos gados iznākušas
vairākas jaunas Dainas Avotiņas prozas grāmatas – stāstu krājumi,
romāni un atmiņas par ievērojamiem laikabiedriem.
Popularitāti autore sākotnēji ieguva ar dzeju; viņas pirmie krājumi
iznāca 60. gados – laikā, kad latviešu dzejā aizsākās sava veida
klusā revolūcija un dzeju ar ievirzi, kas pakāpeniski arvien
jūtamāk atšķīrās no formālajām sava laika prasībām, radīja Ojārs
Vācietis, Imants Ziedonis un citi, to vidū arī Daina Avotiņa. Vēlāk
autore vairāk pievērsās prozai, radot virkni romānu, kuros uz 20.
gadsimta vēstures notikumu fona risinātas gan tautas, gan
individuālās drāmas. Lasītāju atsaucību un paliekošu nozīmi mūsu
kultūras vēsturē ieguvušas arī atmiņu grāmatas, kā
“Mani spēka pīlāri” (par O. Vācieti un I. Ziedoni), “Paliekoši
uzzibsnījumi” (par septiņiem ievērojamiem latviešu literātiem –
autores laikabiedriem) un
“Soliņš pie Salacas” (atmiņu un vēstuļu apkopojums, kura pamatā
ir dzejnieces sarakste ar lietuviešu dzejnieku Alfonu
Maldoni).
Daina Avotiņa devusi nozīmīgu ieguldījumu Latvijas un
Lietuvas kultūras sakaru veicināšanā, tulkojusi un atdzejojusi
lietuviešu rakstnieku darbus. Par to apbalvota ar
ordeņa “Par nopelniem Lietuvai” Virsnieka krustu. Triju Zvaigžņu
ordeņa virsniece.
