Grāmatai “ Daiļās būtnes” ir divas autores, – Kami Garsija un Mārgareta Stola – tieši šis fakts man lika par grāmatu šaubīties, pirms sāku to lasīt. Divi rakstnieki vienai grāmatai – tas nozīmē divreiz vairāk ideju, sižeta pavērsienu un domstarpību, kuras parasti sāpīgi izjūt grāmatas lasītāji. Īpaši lielas cerības par šo grāmatu neloloju, bet, par laimi, atklāju, ka Garsija un Stola ir lielisks rakstnieču tandēms un grāmata ir patiešām satriecošs jauniešu romāns.

Pirmais patīkamais pārsteigums bija tas, ka romāna galvenais varonis ir puisis no Getlinas – Ītans Veits. Beidzot! Bija jau mazliet apnicis tas, ka lielākajā daļā “fantasy” romānu galvenie varoņi ir meitenes, turklāt tādas, kuras par reti ko spēj priecāties. Ītans ir parasts vidusmēra puisis, kurš dzīvo mazpilsētā, kuras ikdiena reizēm ir pat ļoti garlaicīga. Apkārtējo iedzīvotāju raksturi zināmi, bieži var pat paredzēt to, kas notiks nākamajā dienā.

Tomēr tad mazpilsētā ierodas Vecā Reivenvuda (pilsētas lielākā dīvaiņa) radiniece Līna Dukeina. Meitene uzsāk mācības Getlinas skolā un, maigi sakot, izraisa īstu baumu un nemieru viesuli. Tomēr nemiers valda ne tikai iedzīvotāju galvās, bet arī Ītana sirdī – viņš saprot, ka atradis savu dvēseles radinieci. Meiteni, kura viņu apciemojusi sapņos, meiteni, kuru mīlējis jau pirms viņu sastapis reālajā dzīvē. Tomēr ir kāds noslēpums.

Garsija un Stola šo romānu radījušas triju mēnešu laikā un droši var apgalvot, ka viņas darbojušās kā viens veselums – romāns savīts prasmīgi – intrigas, noslēpumi, skaisti dabas tēlojumi, brīvi dialogi un apbrīnojami spilgti raksturu tēlojumu. Šī ir viena no tām grāmatām, kas ierauj sevī tik ļoti, ka jālasa paātrinājumā, lai tikai ātrāk nonāktu pie ilgi gaidītā atrisinājuma.

Romāna valoda ir raita, viegli uztverama un ārkārtīgi saistoša. Teikšu godīgi – visvairāk mani apbūra grāmatas pirmās simts lapaspuses – bija ārkārtīgi viegli savu acu priekšā uzburt mazpilsētu Getlinu, kuras iedzīvotāji cits citu pazīst kopš dzimšanas un katrs jaunpienācējs uzreiz nokļūst “autsaidera” lomā. Tālāk sekoja mīlasstāsts, kurš nebija pārāk salkans – skaistas pusaudžu mīlestības jūtas, kad šķiet – visa pasaule ir pret viņu attiecībām. Tikai šoreiz tā ir patiesība – šo divu pusaudžu attiecības nav iespējamas, ja vien netiek nesti milzīgi upuri.

Romāns ir diezgan tumšs, bet diezgan regulāri, kā spožs zieds, uzplaukst kārtējais Garsijas un Stolas izdomātais joks un šo rakstnieču humors patiešām liek smieties skaļā balsī.

Līnas, Vecā Reivenvuda, Ammas, Ītana un Linka mammas tēli bija tik spilgti, ka katrs izraisīja savas emocijas – līdzjūtību, tirpas, mīlestību un milzīgu naidu. Brīžiem šķita – kā gan kāds var paciest tādu sievieti kā Linka mamma?!

Grāmatas beigas ir tikai daļēji paredzamas. Ir arī pārsteiguma momenti. Tomēr viens ir skaidrs – “Daiļās būtnes” ir pēdējā laikā labākais jauniešu romāns, ko droši var lasīt gan meitenes, gan puiši.

Grāmata “Daiļās būtnes” ir tulkota vairāk kā 20 valodās un drīzumā gaidāms arī turpinājums – “Skaistā tumsa”. Garsija un Stola pierādījušas, ka divas autores var darboties kā viena, radot apbrīnojamu fantāzijas pasauli.
 

VĒRTĒJUMS: 10/10

Dainis Gžibovskis, http://dgpyfrom.wordpress.com, 05.07.2011.