Pirms lasīšanas jau biju sagatavojies, ka “ Eņģeļu nakts” būs kārtējais neveiksmīgais mēģinājums atdarināt “Krēslu”, tomēr ar lielu prieku secināju, ka Lorena Keita meistarībā pārspējusi Stefaniju Meieri – nekādu vampīru, lielāka intriga, lielāks rakstnieces talants. Nezinu vai “Eņģeļu naktij” izdosies atkārtot “Krēslas” panākumus, bet domāju, ka šī grāmata ir pelnījusi, lai to augstu novērtē arī latviešu lasītāji. Viena no romāna “Iezīmētā” autorēm – P. K. Kāsta par šo romānu izsakās šādi: “Seksīgi un fascinējoši, un baismīgi… Man patika, patika, patika.”

Stāsts sākas ar to, ka Lūsija Praisa tiek aizsūtīta mācīties skolā “Zobens & Krusts”, tā ir pāraudzināšanas skola, kurā savu ikdienu pavada vairāki desmiti jauniešu. Lūsija nesen ugunsgrēkā zaudējusi savu iepriekšējo draugu, daudzi uzskata, ka tā bijusi viņas vaina, pat vecāki viņai netic. Skaļi gan viņi to nekad nav pateikuši, tomēr Lūsija saprot, ka pat vecākiem nu no viņas bail. Tāpēc viņai jāmācās pāraudzināšanas skolā. Turklāt meiteni vajā arī savādas ēnas, kuras laika gaitā kļūst arvien agresīvākas.

Un jā… Ir arī kāds puisis, kurš Lūsiju apbur gluži kā gaisma naktstauriņu. Daniels Grigori pret Lūsiju izturas vairāk kā tikai noraidoši – domāju, ka vidējā pirksta parādīšana vien to apliecina.

Tikai Lūsija nedomā padoties un nolemj uzzināt ko vairāk par Danielu. Vēlāk izveidojas arī mīlestības trijstūris, jo meitenei uzrodas pielūdzējs – Kams, kurš viņas dēļ ir gatavs darīt visu. Šis mīlestības trijstūri ir tik neiespējams, jo tajā pastāv mīlestība bez atbildes – Lūsija noraida Kama jūtas, bet Daniels atraida Lūsiju. Tomēr visam cauri vijas noslēpumi un apvaldīta kaisle.

Ja “Eņģeļu nakts” būtu izdota pirms “Krēslas” sērijas, tad nešaubos, ka šī grāmata būtu pārspējusi Meieres darbu panākumus. “Fallen” grāmatu sērija jau kļuvusi ļoti populāra visā pasaulē – angliski izdota jau sērijas otrā grāmata “Torment” (“Mokas”), trešo grāmatu “Passion” (“Kaisle”) paredzēts izdot 2011. gada 14. jūnijā, bet ceturto sāgas grāmatu “Rapture” (“Ekstāze”) paredzēts izdot 2012. gadā.

“Fallen” sērijas grāmatas nav L. Keitas debija literatūrā, viņas pirmais romāns bija “The Betrayal of Natlie Hargrove” (“Natālijas Hārgrovas nodevība”), arī šī grāmata ir aizraujošs stāsts par skolas dzīvi un intrigām, kas valda jauniešu dzīvē.

Tad nu rezumēsim “Eņģeļu nakti”. Godīgi teikšu, ka grāmatas autore pamatīgi pārsteidz gan ar sižeta pavērsieniem, gan spilgtajiem varoņu tēlojumiem, dabas skatiem un spēju ieraut lasītāju grāmatā. Šķiet, ka romāns pat būtu pelnījis, lai to “ieliek” gotisko grāmatu plauktā, kaut gan, tikpat labi, tas varētu atrasties līdzās mīlas stāstiem un citām fantāzijas grāmatām.

Grāmata ir gluži kā Jaunā gada gaidīšana, kad sekundes rit kā minūtes un salūta krāšņums pēc ilgās gaidīšanas šķiet divtik apbrīnojams.

Tādu intrigu kā “Eņģeļu naktī” iespējams atrast reti kurā grāmatā. Gribētu pat salīdzināt Lorenu Keitu ar neatkārtojamo rakstnieci Dž. K. Roulingu – L. Keita spriedzes attīstīšanā ir tikpat liela meistare kā “Harija Potera mamma”. Sākot lasīt jaunu nodaļu, pie sevis domā: “nu, nu, nu, kad beidzot viss atrisināsies?!” Viss atrisinās negaidīti, ar daudziem pārsteidzošiem pavērsieniem.

Grāmatā bija arī dažas vietas, kuras šķita paredzamas, bet rakstnieks bez pāris klišejām savā romānā nevar iztikt. Klišeju skaitu var samazināt, bet iznīdēt no romāna pavisam – vienkārši neiespējami. Pat dižākajos literatūras darbos ir klišejas.

Grāmata ir patiešām laba, pārpildīta ar maigu erotiku, kaisli un gluži liesmojošām jūtām… Iesaku izlasīt!

VĒRTĒJUMS: 9/10

Dainis Gžibovskis, http://dgpyfrom.wordpress.com, 17.03.11.