Dzirdot par bērnu un jauniešu grāmatu, kuras nosaukums ir “ Kapsētas grāmata”, pat īsti nezini, ko gaidīt no tās satura. Pirms sāku lasīt grāmatu, zināju tikai to, ka Nīls Geimens ir autors arī vienai citai satriecošai grāmatai – “ Koralīna”. Mani “Kapsētas grāmatā” sākotnēji piesaistīja skaistā un reizē interesantā vāka ilustrācija, bet vēl vairāk pārsteigts biju par grāmatas saturu. Ne bez iemesla šī grāmata līdz 2010. gadam ir ieguvusi 16 literatūras balvas.

Geimens prot radīt intrigas un jautājumus, kas notur lasītāju pie grāmatas no pirmās, līdz pēdējai lappusei. Ilgi mocījos neziņā par to, kas tad īsti ir Vīrs Džeks un kāpēc viņš nogalināja puisēna vecākus un vēl svarīgāk – kāpēc plānoja nogalināt arī pašu mazo puisēnu, kurš vēl bija tik mazs, ka nebija spējīgs nodarīt nekādu ļaunumu?! Ar katras nodaļas izlasīšanu pietuvojos atrisinājumam un vismaz pāris minūtes pakavējos pie katras ilustrācijas, kuras, neapšaubāmi, ir vairāk kā tikai lieliskas. Krisa Ridela ilustrācijas grāmatai piešķir papildus vērtību, kā arī Ridela zīmēšanas stilā ir kaut kas gandrīz vai hipnotisks, kas liek atkal un atkal atgriezties pie katras no ilustrācijām, lai kārtīgi izpētītu katru līniju un ēnojumu. Grāmatas vizuālais noformējums vien ir kaut kas unikāls un sniedz grāmatai lielu pievienoto vērtību.

Vēlāk gan prātoju vai būtu ieteicams bērniem lasīt par mirušajiem, kas uzaudzina mazu bērnu un tad atcerējos, ko vecmamma bērnībā teica: “Baidies no dzīvajiem, ne mirušajiem!” Tā, laikam, tiešām būtu pareizi darīt un droši vari lasīt grāmatu pats, lasīt priekšā bērniem, mazajiem brāļiem vai/un māsām. Domāju, ka Geimens panācis pretējo efektu – bērni pēc grāmatas izlasīšanas nevis jutīs bailes no spokiem, bet viņos būs iemājosi pat zināma patika un cieņpilna attieksme pret mirušajiem.

Nu ko es te cenšos apmānīt – grāmatu lasīs ne tikai bērni! Sen nebiju nevienu grāmatu lasījis ar tik lielu aizrautību un iesaku arī pārējiem pieaugušajiem izlasīt šo darbu, domāju, ka katram no mums, kaut vai uz mirkli, patīk atgriezties bērnībā, lai mestos neprātīgos ceļojumos un iekultos nervus stindzinošās nepatikšanās.

Tomēr, dažbrīd radās aizdomas, ka kaut kur ir lasīta grāmata, kuras sižets tikai mazliet līdzinās “Kapsētas grāmatai”, tikai beigās, sadaļā “Pateicības”, pats autors atklāja, ka šī grāmata ir kā alternatīva R. Kiplinga “Džungļu grāmatai”. Laikam būšu ārkārtīgi skarbs pret Kiplingu, ja teikšu, ka Geimena “Kapsētas grāmata” ir daudz labāka, tomēr tā ir patiesība. Maugli uzaudzināja dzīvnieki, bet Geimena darbā mazo Nevienu Ouvenu uzaudzina spoki.

Ļoti apbūra romānā radītā tumšā noskaņa un noslēpumi, kuri kā migla vijās caur kapsētai. Daži notikumi ir ļoti labi paredzami, bet dažbrīd nākas arī kļūdīties, jo domā “redz kā es zināju”, bet tad notiek kaut kas pavisam cits nekā biji domājis. Pārsteigumu šajā grāmatā netrūkst.

Sākumā gan šķiet, ka Nevam ir liela līdzība ar “puisēnu, kurš izdzīvoja” (Hariju Poteru), bet tā ir tikai sagadīšanās, jo tālāk neseko nekāda alternatīvā Cūkkārpa vai kas tamlīdzīgi “poterisks”.

Dažbrīd radās vēlme ņemt rokā papīru un pildspalvu, lai no grāmatas izrakstītu dažus interesantus citātus no grāmatas.

Šis Geimena darbs šķita ar diezgan tumšu noskaņu, bet vienmēr tai cauri spīdēja, kas ļoti tīrs, skaists un nesamaitāts – cerība. Grāmatas galvenais vēstījums patiesībā ir par draudzību un mīlestību, kas nekad nemirst.

Grāmatas nobeigums gan liek cerēt, ka Geimens tai varētu radīt arī turpinājumu, bet varbūt arī viss svarīgākais jau ir pateikts?! Jebkurā gadījumā iesaku šo grāmatu izlasīt visiem, kam patīk piedzīvojumi un kaut uz mazu mirkli grib atgriezties bērnībā. Bet tiem, kas vēl ir bērni, šī grāmata būs lieliska dāvana, kā arī jēgpilna un interesanta lasāmviela.

Vērtējums: 10/10

Dainis Gžibovskis, http://dgpyfrom.wordpress.com , 14.02.2011.