Droši vien katrs no mums kādreiz ir domājis par to, kāda būtu
tagadne, ja pagātnē kāds no lielumiem tiktu izmainīts – piemēram,
ja tiktu panākts, ka Hitleru uzņem Vīnes Mākslas akadēmijā?!
Stīvena Kinga romānā “22.11.1963”
gan nekas nav minēts par Hitleru vai vispār par Eiropas vēsturi, jo
romāna darbība norisinās Amerikā un tā centrālā tēma ir Džona F.
Kenedija slepkavība, kas notika 1963. gada 22. novembrī.
2009. gada 2. janvārī, kad Stīvens Kings sāka rakstīt šo romānu,
arī viņš pats atgriezās pagātnē, jo alternatīvās vēstures romānu
par Kenedija slepkavību viņš bija plānojis uzrakstīt jau 1972.
gadā, bet, sapratis, ka materiālu vākšana romānam būs pārāk
laikietilpīgs process, atlika “22.11.1963” rakstīšanu uz vēlāku
laiku. Pats Šausmu Karalis atzīst, ka par šo lēmumu priecājas, jo
idejas, gluži kā labs vīns, ar laiku nobrieda un kļuva tikai
labākas, turklāt līdz 2009. gada 2. janvārim Kings bija paspējis
izlasīt kaudzēm dažādu materiālu par Kenedija liktenīgo dienu no
dažādiem skatpunktiem. Uzreiz gan gribu piebilst, ka Kenedija
slepkavība aizņem mazu daļu romāna un šis ir tikai viens no
tematiem, kas tiek apspēlēts šajā darbā, jo romāna galvenais
varonis Džeiks Epings jeb Džordžs Ambersons, kā viņš sevi dēvē
pagātnes pasaulē, devies uz pagātni, lai izpildītu arī citus
uzdevumus.
Romānā stāstīts par trīsdesmit piecus gadus vecu angļu valodas
skolotāju, kurš nav pārāk emocionāls (neraud bērēs, kā arī tad, kad
izšķiras no mīļotās), tomēr kādā dienā viņu līdz asaru plūdiem
noved kāda skolnieka sacerējums, kurā audzēknis izklāsta par savu
drūmo bērnību, kurā viņš bijis liecinieks tam, kā vardarbīgais tēvs
nogalina viņa māti, divus brāļus un nopietni ievaino māsu, kura pēc
3 komā pavadītiem gadiem arī nomirst. Tad kāds labvēlis, ja viņu tā
varētu nosaukt, piedāvā angļu valodas skolotājam Džeikam kļūt par
Džordžu, lai dotos ceļojumā uz pagātni, kurā viņam jānovērš Džona
F. Kenedija slepkavība. Džeiks piekrīt, tomēr ne Kenedija dēļ, bet
gan tāpēc, ka vēlas novērst traģēdiju sava skolnieka ģimenē. Ne
velti romānā bieži tiek piesaukts Tauriņa efekts (katrs, kurš
redzējis 2004. gada filmu The Butterfly Effect ar Eštonu Kačeru
galvenajā lomā, zina, par ko ir runa), jo katra darbība, kas notiek
pagātnē, mazākā vai lielākā mērā ietekmē nākotni. Tieši tāpēc
romāna “22.11.1963” lasītājus lielākoties nodarbina jautājumi par
to, kā katra Džordža darbība ietekmēs nākotni, bet jo īpaši ir
aktuāls ir jautājums: kāda izskatītos tagadne, ja Lī Osvalds
Hārvijs nebūtu nogalinājis Džonu F. Kenediju?
Rakstot par alternatīvās vēstures literatūru, jau esmu minējis, ka
ne pārāk labi pārzinu vēsturi, īpaši jau Amerikas, tāpēc gandrīz
vienmēr cenšos izvairīties no romāniem, kuros vēsture ir centrālais
temats, tomēr ne velti Kings ir viens no maniem mīļākajiem
rakstniekiem – viņš pat šķietami smagas tēmas spēj pasniegt
meistarīgi, bet vienlaicīgi arī pietiekami saprotami, lai katram
romāna lasīšana šķistu izklaidējoša un izglītojoša
vienlaicīgi.
Šis noteikti nav mans mīļākais Kinga romāns (joprojām “Zvēru
kapiņi” ir mana topa augšgalā), tomēr to vērtēju kā ļoti labu un
lasīšanas vērtu. Romāna beigu daļā bija daži notikumi, kas man
šķita diezgan nereāli un bija kā niecīgi darvas pilieni stāstā,
turklāt biju cerējis, ka romānā būs arī šausmu žanra elementi,
tomēr pašas romāna beigas bija skaistas un lika pasmaidīt. Tomēr,
runājot par nereālām lietām, arī caurums pa kuru nokļūt pagātnē ir
kaut kas nereāls, vai ne?! Bet tas taču neliedz pasapņot (vai
pamurgot) par tēmu “kā būtu, ja būtu”. Protams, man vēl ir daudz
sakāmā par šo darbu, tomēr tad es riskētu sabojāt lasītprieku tiem,
kas vēl tikai plāno šo darbu lasīt, tāpēc turēšu mēli aiz zobiem un
ar spoileriem nemētāšos.
Iesaku šo romānu izlasīt šā gada laikā, jo jau nākamgad skatītāju
vērtējumam tiks nodots seriāls ar izcilo aktieri Džeimsu Franko
galvenajā lomā, kurš balstīts uz šī romāna.
Noslēgumā citāts no grāmatas:
“Taču stulbums ir viena no tām īpašībām, kas labāk redzama no laika attāluma. Otra ir zaudētas iespējas.”
VĒRTĒJUMS: 8/10
Dainis Gžibovskis, dgpyfrom.wordpress.com, 02.04.2015.
