“Mirdzums” (The Shining) ir viens no šausmu karaļa un rakstāmspalvas pavēlnieka Stīvena Kinga labākajiem romāniem, kuru slavē gan lasītāji, gan literatūras kritiķi, neskopojoties ar pozitīvām atsauksmēm vairāku desmitgažu garumā. Ne mazāk populāra ir Stenlija Kubrika režisētā romāna ekranizācija ar lielisko Džeku Nikolsonu galvenajā lomā, kas jau kļuvusi par ikonisku mākslas darbu kino pasaulē. Jau kopš šā gada vasaras sākuma šis romāns pieejams arī latviski, pateicoties izdevniecībai Zvaigzne ABC un tulkotājai Santai Braučai.

Romānā stāstīts par kādu ģimeni – tēvu, nesavaldīgu alkoholiķi-atturībnieku, kurš pagātnē apracis iespēju kļūt par atzītu rakstnieku, viņa sievu Vendiju, kas par visām varītēm cenšas noturēt ģimenes saticības pavardu pie dzīvības, un viņu piecgadīgo dēlēnu Deniju, kurš apdāvināts ar mirdzumu – īpašu spēju redzēt, dzirdēt un sajust pārdabisko. Ģimenes galva Džeks piekrīt strādāt par ziemas uzraugu elitārā viesnīcā Overlook, lai varētu iegūt ģimenei finansiālu atspērienu un beidzot pabeigtu savu lugu, kas spētu atgriezt viņu uz literārās pasaules spožuma sliedēm. Tomēr, nokļūstot Overlook iekšienē, Denija mirdzums uzliesmo ar neredzētu spēku, bet visas ģimenes problēmas atkal uzpeld virspusē kā sen aizmirsti līķi, lai samaitātu šķietami skaidros un cerību pilnos ūdeņus.

Romāns pārpildīts ar elementiem, kas biedē lasītājus – tukša, no apkārtējās pasaules nošķirta viesnīca, sieviete vannā no 217. numura, dzīvnieku veidolos izcirptie krūmi, kas atdzīvojas, maskās tērptie viesi, svešas balsis, lifts, kas pārvadā neredzamus viesnīcas iemītniekus un dēmoni, kas plosa ģimenes galvu Džeku. Visa šī kompozīcija savīta tik meistarīgi, ka Overlook vide sevī ierauj ne tikai Toransu ģimeni, bet arī lasītājus, liekot spalviņām uz skausta sacelties stāvus.

“Mirdzumā” valda baiga un reizē arī diezgan skumīga noskaņa, jo šajā dēmonu augšāmcelšanās parādē jānoskatās piecgadīgam bērnam, kurš savus vecākus mīl vairāk par visu citu šajā pasaulē, turklāt šķiet, ka pēc ģimenes laimes, kura gandrīz nemitīgi tiek aptumšota, visvairāk alkst tieši mazais Denijs. Viņš nesaprot, kas ir AVAKPELS, par kura tuvošanos nemitīgi brīdina gan mirdzums, gan mistiskais draugs Tonijs, kuru spēj redzēt tikai Denijs, bet visvairāk viņu biedē ŠĶIRŠANĀS, kas tik bieži virmo abu vecāku, īpaši mammas, domās.

Neizbēgama ir Kinga grāmatas un Kubrika veidotā ekranizējuma salīdzināšana, jo abi šie darbi atšķiras tieši detaļās – filmā cirvis, grāmatā rokē āmurs; filmā Vendija ir tumšmate, grāmatā blondīne; filmā Džeks raksta vājprāta murgus, grāmatā – lugu; grāmatā mazās meitenītes pieminētas garāmejot, filmā viņas parādītas kā vienas no galvenajām viesnīcas iemītniecēm utt. Protams, ir vēl daudzas pieminēšanas vērtas detaļas, kuras filmā atšķiras no grāmatā minētajām, bet neuzskaitīšu tās, jo tad jau būšu pamētājies ar spolieriem. Tieši šo atšķirību dēļ vērts izlasīt gan Kinga grāmatu, gan noskatīties Kubrika veidoto “Mirdzuma” ekranizāciju.

“Mirdzums” ir lieliska grāmata, bet noteikti nepievienošos to cilvēku viedoklim, kas apgalvo, ka šis ir Kinga labākais darbs, jo, manuprāt, ir vismaz pāris šausmu karaļa romāni, kuri ir vēl augstvērtīgāki par šo šedevru.

Pieminēšanas vērts ir fakts, ka šā gada 24. septembrī lasītāju vērtējumam tiks nodots arī “Mirdzuma” turpinājums – romāns Doctor Sleep, kurā stāstīts par pieaugušā Denija Toransa gaitām.

Dainis Gžibovskis, dgpyfrom.wordpress.com, 15.09.2013.