Uzreiz atklāšu, ka Stīvens Kings ir viens no trim rakstniekiem,
kuru darbus varētu lasīt nepārtraukti. (Pārējie divi ir Brets
Īstons Eliss un Džoanna Ketlīna Roulinga.) Romāns
“Mizerija” ir tāds darbs, kuru varētu
pieskaitīt pie autora spožākajām pērlēm, – līdzās “Zaļajai jūdzei”,
“Kerijai”,
“Zvēru kapiņiem” , “Mirdzumam” u.c. “Mizerija”
gan mazliet atšķiras no lielākās daļas Kinga romānu, jo šajā nav
nekā paranormāla, kas pierāda seno teicienu, ka “no mirušajiem nav
jābīstas, – jābaidās no dzīvajiem!”
Ticu, ka nosaukums grāmatai nav izvēlēts nejauši, jo tulkojumā no
angļu valodas vārds “misery” nozīmē “posts, bēdas”, – tas daļēji
raksturo arī romānā notiekošo. Tomēr Mizerija romānā ir galvenā
varoņa – rakstnieka Pola Šeldona radīts grāmatas tēls, – sieviete,
kuru vienmēr apvij kaislības un dažādi spilgti notikumi. Grāmatām
par Mizeriju ir ārkārtīgi daudz kvēlu pielūdzēju un viena no tādām
ir arī Annija Vailksa. Droši var teikt, ka Annija ir visneparastākā
autora fane.
Kādu dienu Pols pabeidz rakstīt savu līdz šim labāko romānu, kas
nekādā veidā nav saistīts ar Mizeriju (kura viņam pašam dziļi
riebjas) un nolemj šo notikumu atzīmēt ar alkohola lietošanu. Viņš
sēžas pie automašīnas stūres un cieš avārijā. Par laimi (vai varbūt
par nelaimi) viņu izglābj bijusī medmāsa Annija, kura ir ne tikai
Pola glābēja, bet arī liela rakstnieka fane. Viņa Polu tur gūstā
un, uzzinājusi, ka pēdējā romānā Mizerija mirst, Annija zaudē
savaldību un liek rakstniekam Mizeriju atkal atdzīvināt un radīt
romānu, kas būtu domāts viņai vienīgajai.
Annija ir viens no savādākajiem un reizē nežēlīgākajiem varoņiem
literatūras vēsturē, – uz šīs vella mātītes fona nobālē jebkurš
spoks, frankenšteins vai vampīrs. Lasot grāmatu, vienreiz par
pārkodu lūpu, jo Annijas izdarības šajā darbā lasītājā patiešām
izraisa tādas emocijas, – gluži vai taustāmu naidu pret šo fikcijas
tēlu. Tomēr ir brīži, kad pārņem arī līdzjūtība pret šo garīgi
nelīdzsvaroto sievieti.
Šajā romānā ir divi stāsti, – par Polu un par viņa radīto Mizeriju,
– “Mizerija” ir romāns romānā, kas ir savdabīgi, bet reizē arī
paspilgtina Pola iekšējo pasauli un jāatzīst, ka arī stāsts par
Mizeriju ir gana saistošs. Teiktu, ka romāns būtu jāizlasa pilnīgi
visiem rakstniekiem, – pirmkārt, jo Annija ir tāds tēls, kādu
varētu vēlēties radīt katrs autors, otrkārt tāpēc, ka grāmatā ir
daudz padomu rakstniekiem. Piemēram, spēle “Vai vari?“. kā arī
Kinga darbā ir daži patiešām spilgti un patiesi citāti par
literatūru un rakstniekiem:
“Viņu sauca Pols Šeldons, viņš mēdza
rakstīt divu veidu romānus, no kuriem pirmie bija labi, bet otrie…
bestselleri.”
“…stāstu varoņi tā vienkārši NEIZDZIEST.
Dievs mūs aizsauc pie sevis, kad uzskata, ka ir pienācis mūsu
laiks, un rakstnieks ir sava stāsta varoņu Dievs, viņš rīkojas ar
tiem kā īstais Dievs rīkojas ar mums, un neviens nevar pieprasīt no
viņa paskaidrojumus…”
Vēl jāuzsver tas, ka romāna valoda ir vienkārši fantastiska un
sāpju pielīdzināšana pāļiem, kurus apskalo vai atklāj paisums vai
bēgums ir vienkārši lieliska, tāpat kā daudzi citi salīdzinājumi
šajā darbā. Kings izvairījies no klišejām un radījis ko tādu, kas
ir baudāms visos līmeņos, – gan krāšņās valodas, humora, gan arī
intrigas dēļ. Visa “Mizerijas” pasaule ir tik dzīva kā reālā.
Šeit arī dzīvās valodas un humora esamību apliecinošs citāts:
“…Un tie vārdi… Šādus vārdus lieto gandrīz
vai ikkatrs, kurš…
–Nekā nebija! – Annija nodārdināja, veltot Polam
draudīgu skatienu. – Kā tu domā, ko es daru, kad braucu uz pilsētu
pirkt lopbarību? Kā tu domā, ko es tad saku? “Tonij, dod man maisu
tā sadirstā cūkēdiena un vienu maisu tās sačakarētās govju barības,
jā, un tad vēl tās tur maucīgās zāles?” Un kā tu domā: Ko viņš man
atbild? “Tūlīt, Annij, es tev to iedošu, un tad tu to visu varēsi
sabāzt sev dirsā!”
Romānā intriga ir no pirmās līdz pat pēdējai lappusei un priecē
tas, ka nebija nekādu lieku, nevajadzīgu nodaļu un īstā darbība
sākās jau pašā pirmajā nodaļā, – nekādu garu ievadu un
tamlīdzīgi.
1990. gadā uz kinoteātru ekrāniem parādījās arī filma “Mizerija” –
galvenās lomas filmā spēlēja Džeimss Kāns un Keitija Beitsa. 1991.
gadā Beitsa par Annijas lomu filmā saņēma “Oskara” balvu kā labākā
aktrise. Jāatzīst, ka filma ir patiešam lieliska, tikai ir daudz
būtiskas lietas, kuras filmā ir atainotas krietni savādāk nekā
grāmatā. Noteikti varu teikt, ka grāmata ir labāka par filmu, par
spīti tam, ka arī filma ir satriecoša.
VĒRTĒJUMS: 9/10
Filmas “Mizerija” traileris:
Dainis Gžibovskis, http://dgpyfrom.wordpress.com, 15.04.2012.
