Iesaku iepazīties ar šīs
grāmatas saturu ikvienam - kaut vai tīri izglītojošos
nolūkos (lai turpmāk negvelztu muļķības par vegānu uzturu kā
pliekanu, trūcīgu vai pilnu ar sojas vai mākslīgiem aizstājējiem).
Un jānopērk tā visiem, kam ārsts licis ēst bez speķa, sviesta,
siera, kā arī visiem, kam alerģija uz pienu vai olām - neraudiet,
šķiriet lapu pēc lapas, un ēdiet pilniem vaigiem, jums būs i sāts,
i garšas, i veselībai prieks! Savukārt vegāniem-iesācējiem šī
grāmata vispār iekļaujama obligātās literatūras sarakstā. Te jums i
vegānās virtuves klasika, i papilnam svaigu, neordināru (lasi -
līdz nāvei neapnikušu) ēdienu recepšu (tos "pavasara lietus
salātus" noteikti izmēģināšu!).
Šajā recepšu izlasē autore nav iekļāvusi vegāno "gaļu" (tādu gatavo
no sojas vai sēņu olbaltumvielām vai no kviešu glutēna) - un tas ir
lieliski! Jo gaļas aizstājējju izmantošanai nevajag ne lielas
gudrības, ne recepšu grāmatas. Tiesa gan, tofu tiek ekspluatēts uz
nebēdu. Bet lai jau - tofu ir garšīgs, jo īpaši bio variantā (tāds
pie mums Latvijā ekoveikalos arī ir nopērkams, turklāt tad tas
garantēti nav ģenētiski modificēts), un galu galā - pupas paliek
pupas, tofu gandrīz vienmēr var aizstāt ar kādu citu pākšaugu, vai
dažkārt ar citu augu produktu (citu augu pieniem, krējumiem
utt.)
Man būtu gribējies, lai tulkotāja "pārtikas raugs" (nutritional
yeast) vietā būtu rakstījusi "rauga pārslas" vai "inaktivētais
raugs". Citādi tie, kas ievadā produktu aprakstus neizlasīs, kā
likts pievienos ēdienam svaigo raugu - vēderam būs "jautri",
turklāt no solītās siera garšas ēdienā nebūs ne vēsts!
Starp citu, ievadu silti iesaku izlasīt - produktu un dažādu
dzīvnieku vielu alternatīvu apraksti ir superīgi, un jo īpaši
noderīgi iesācējiem vegānās virtuves pasaulē.
Dārzeņu ēdienu sadaļā gan vegāna pica, gan oriģināli bārbekjū
iesmiņi, gan virkne sacepumu - tas noderēs, lai pārgājuši uz
vegānismu, jūs nejustos apdalīti cietēji. Uzkodu nodaļā iesmaidīju
par ieteikumu samosas gatavot no filo mīklas. Jo arī oriģinālā
samosu mīkla ir vegāna (gī vietā izmantojot margarīnu vai augu
eļļu). Konditorejas nodaļā nopriecājos, ka ir receptes arī bez olu
aizstājējiem - tieši tā, tie vispār nav vajadzīgi, ja ir pareizā
recepte!
Atmiņa būs mazliet jāpatrenē - lai atrastu recepti, vai nu precīzi
jāatceras ēdiena nosaukuma pirmais vārds, vai arī nodaļa, kurā
attiecīgā recepte ievietota (piemēram, atceroties vienkārši "mole",
to recepšu rādītājā pie burta M neatradīsiet. Ja ielūkojaties
satura rādītājā grāmatas sākumā, arī stipri gudrāki netiksiet -
kurā grāmatas nodaļā to moli meklēt? Pie dārzeņu, pupiņu ēdieniem,
uzkodām? Ej nu sazini...) Tāpēc jau pie pirmās grāmatas
izšķirstīšanas iesaku salikt grāmatzīmes, un vēlāk, visbiežāk
gatavoto recepšu lappusēs ielīmēt līmlapiņas ar attiecīgā ēdiena
nosaukumu: būs praktiskāk lietojama jūsu iemīļotā pavārgrāmata (jo
tā noteikti būs iemīļota!)
Dita Lase, vegus.lv, 05.04.2015.