Lasu Sarmas Melngailis Svaigēšanas grāmatu, un bijībā, apbrīnā, sajūsmā un cieņā vienkārši elpot aizmirstas. Jums, cienījamie virtuves maniaki, vienkārši IR jāizlasa šī grāmata. Var tam nepiekrist*, var to nemīlēt, var nekrist tādā ekstāzē kā es, bet šis ir kaut kas tik (reiz) revolucionārs un vienlaikus fundamentāls (šodien jau teju pašsaprotams - kurš tad tā vēl nedara?) kulinārijā, ka tas vienkārši IR JĀZINA. Kā klasika. Ja Jūs sakāt, ka kaut ko jēdzat par ēdiena gatavošanu un baudīšanu, bet tādu Sarmu gan nav iznācis palasīt - tas būtu apmēram tas pats, kas apgalvot, ka principā tīri labi orientējaties mūzikā, bet tos Bītlus gan kaut kā nav gadījies dzirdēt, un vai tad vajadzētu?!

Man bija tā laime un prieks pabūt klāt pasākumā, kad Sarma bija Rīgā. Es todien atnācu mājās, atvēru ledusskapi, un sapratu, ka viss mans ēdiens ir totāli sacūkots, vārot un šmorējot. Pilns ledusskapis, bet ēst nav ko.

Šodien atvēru grāmatu, un uztaisīju mango un tomātu tartaru. Jūs vienkārši nezināt, kas ir paradīze, kamēr neesat ēduši šo.
Es esmu runājusi!
_______________________________
*es arī sasmējos, salīdzinot vīna un kafijas stāstus. Kofeīns, tātad, ir inde, bet alkohols nē. :)
Grāmatā receptes ir it kā starp citu (bet tās ir iespaidīgas! ak, die's, cik tās ir iespaidīgas!). Visu caurvij stāsts par svaigēšanu un tās labumiem (Jāteic, ja esat izlasījuši Sarmas un Metjū stāstu, pārējās svaigēdāju grāmatas variet nelasīt - visu uzskatu sistēmu būsiet apguvuši jau no šīs vien: perfekts, organizēts izklāsts saprotamā tekstā. Tomēr es ieteiktu to uztvert tieši kā stāstu par uzskatu sistēmu, nevis kā baltu patiesību. Paņemiet iedvesmu, pret apgalvojumiem saglabājot veselīgu skepsi). Un visu grāmatu caurvij arī Sarmas un Metjū mīlas stāsts. Šobrīd laikam jau vēsture, bet grāmatas lappusēs arvien vēl tik dzīvs un tik aizkustinoši skaists, āaaawwww...

Dita Lase, vegus.lv, 27.06.2014.